"BordÄnisti" ieplÄnojuÅ¡i daudzmiljonu afÄ“ru un vÄ“rienÄ«gu informÄcijas slÄ“pÅ¡anu no sabiedrÄ«bas
Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs* · 14.08.2019. · Komentāri (0)JÄņa BordÄna vadÄ«tÄs Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reÄ£istra (UR) ierÄ“dņi sagatavojuši likuma grozÄ«jumus likumÄ Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istru, kurus ieviešot, bÅ«s vismaz divÄ“jÄds negatÄ«vs efekts sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Proti, informÄcijas saņemšana no UR bÅ«s krietni grÅ«tÄka, turklÄt valstij nÄksies piemaksÄt vairÄkus miljonus eiro ik gadu par UR «informÄcijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošinÄšanu» un «informÄcijas izsniegšanas administrÄ“šanu», toties valsts kase nesaņems licenÄu maksÄjumus par UR informÄcijas otrreizÄ“jo izmantošanu, kas šobrÄ«d ir aptuveni 350 000 eiro gadÄ. TurklÄt nav aprÄ“Ä·inÄti izdevumi, kas valsts kasei radÄ«sies sakarÄ ar valstiska monopola radÄ«šanu UR datu publiskošanÄ.
InformÄcijas pieejamÄ«ba bÅ«s apgrÅ«tinÄta
Likuma grozÄ«jumu bÅ«tÄ«ba: plÄnots UR «informÄciju nodalÄ«t publiski pieejamÄ un publiski nepieejamÄ daļĻ.
Publiski pieejamÄ informÄcija bÅ«tu pieejama bez maksas (t.i., tÄs publiskošanu, datu bÄzu uzturÄ“šanu u.tml. nodrošinÄtu valsts budžets jeb nodokļu maksÄtÄji).
SavukÄrt, ja kÄdam vajadzÄ“s informÄciju no UR informÄcijas «publiski nepieejamÄs daļas», tad šÄ«s informÄcijas pieprasÄ«šana vienmÄ“r bÅ«s jÄpamato; UR pamatojumu izvÄ“rtÄ“s, un, ņemot vÄ“rÄ, ka papildu informÄcijas sagatavošana prasÄ«s papildu resursus, informÄcijas pieprasÄ«tÄjam par izsniegto izziņu vienalga bÅ«s jÄsamaksÄ.
Sagatavoto likuma grozÄ«jumu anotÄcijÄ nepÄrprotami ir norÄdÄ«ts, ka informÄcijas «publiski nepieejamÄ daļĻ tiks iekļauts personas kods. Ikvienam UR datu lietotÄjam ir skaidrs, ka UR izziņa, kurÄ nav norÄdÄ«ts uzņēmumu Ä«pašnieku, amatpersonu un patieso labuma guvÄ“ju personas kods, ir pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«ga, jo tÄ nedod iespÄ“jas pÄrliecinÄties, piemÄ“ram, vai kÄda uzņēmuma patiesais labuma guvÄ“js Andris BÄ“rziņš ir slavenais aktieris, bijušais Valsts prezidents vai bijušais premjers, vai tomÄ“r kÄds cits. PiemÄ“ram, Firmas.lv datu bÄze liecina, ka ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu LatvijÄ nodarbojas 71 Andris BÄ“rziņš, bet pavisam LatvijÄ ir vairÄk nekÄ 400 Andru BÄ“rziņu.
Ja vispÄr nebÅ«s pieejami vai bÅ«s apgrÅ«tinÄti pieejami UR dati, kuros norÄdÄ«ta uzņēmumu Ä«pašnieku, amatpersonu, patieso labuma guvÄ“ju Ä«stÄ identitÄte (personas kodi), nebÅ«s iespÄ“jama publiska informÄcijas analÄ«ze un secinÄjumi par personu saistÄ«bu ar to vai citu biznesu, par politiÄ·u un viņiem tuvo nonÄkšanu interešu konfliktos, dažÄdu karteļu dibinÄšanu un citÄm blÄ“dÄ«bÄm.
AnalizÄ“jot korektu UR informÄciju, kas pagaidÄm vÄ“l pieejama Lursoftun Firmas.lv datu bÄzÄ“s, žurnÄlisti lÄ«dz šim (kopš 1993. gada, kad Lursoft sÄka nodrošinÄt UR informÄciju elektroniskÄ veidÄ) ir atmaskojuši neskaitÄmas politbiznesa afÄ“ras. Tas nebÅ«tu bijis iespÄ“jams, ja informÄcijas pieejamÄ«ba bÅ«tu ierobežota, kÄ tas tiek tagad plÄnots bordÄnistu izauklÄ“tajos grozÄ«jumos likumÄ Par Uzņēmumu reÄ£istru.
Var izdarÄ«t ticamu pieņēmumu, ka viens no likuma grozÄ«jumu autoru mÄ“rÄ·iem ir vÄ“lme ierobežot sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zinÄt par dažÄdÄm politbiznesa afÄ“rÄm. Par to liecina arÄ« šÄds murgains citÄts no likuma grozÄ«jumu anotÄcijas: «Å…emot vÄ“rÄ, ka atkÄpes no personas datu aizsardzÄ«bas un tÄs ierobežojumi jÄÄ«steno tikai tiktÄl, ciktÄl tas ir noteikti nepieciešams, un, ka ir iespÄ“jami pasÄkumi, kas rada mazÄk bÅ«tiskus šo tiesÄ«bu aizskÄrumus fiziskÄm personÄm, jÄsecina, ka personu datu aizsardzÄ«bas pÄrkÄpums pÄrmÄ“rÄ«gas datu apstrÄdes gadÄ«jumÄ bÅ«tu nesamÄ“rÄ«gs iepretÄ« labumam sabiedrÄ«bas interesÄ“s.»
Orvels iedvesmotos
SmieklÄ«gi un nožēlojami ir tas, ka šie grozÄ«jumi tiek pamatoti ar šÄdÄm melÄ«gÄm prÄtulÄm: tie «nodrošinÄs Uzņēmumu reÄ£istra informÄcijas Ä“rtu un Ätru pieejamÄ«bu, lai efektÄ«vi nodrošinÄtu publiski pieejamu ticamu informÄciju», «lai izpildÄ«tu MONEYVAL ziņojumÄ ietvertÄs prasÄ«bas»; ka, grozÄ«jumus ieviešot, «ikvienam interesentam bÅ«s nodrošinÄta iespÄ“ja Uzņēmumu reÄ£istra mÄjaslapÄ iegÅ«t publiski ticamus komercreÄ£istra un Uzņēmumu reÄ£istra žurnÄla ierakstus un sabiedrÄ«bai aktuÄlÄ informÄcija bÅ«s pieejama tÅ«lÄ«tÄ“ji un bez maksas»; «Ä“rtÄkas un ÄtrÄkas informÄcijas pieejamÄ«bas nodrošinÄšanai». Tas viss lasÄms likuma grozÄ«jumu anotÄcijÄ, kas ir pieejama UR mÄjaslapÄ.
KÄ jau parasti politiskÄs blÄ“dÄ«bas pavadošos dokumentos, arÄ« šÄ« likuma grozÄ«jumu anotÄcija daudzviet nav saprotama, citviet ir pÄrprotama it kÄ nejauši pieļautu gramatisko kļūdu dēļ; tÄ ir orveliskas frÄžainÄ«bas pilna, tomÄ“r lietas bÅ«tÄ«ba ir saprotama - pie UR informÄcijas vairs tik viegli kÄ lÄ«dz šim netiksiet. Jo anotÄcijÄ nepÄrprotami teikts, ka UR izziņas ar personas kodiem tiks izsniegtas tikai tad, ja tiks iesniegts «pamatots» papildu informÄcijas pieprasÄ«jums.
NeatkarÄ«gÄ lÅ«dza UR preses dienestam atklÄt likuma konkrÄ“tos autorus un izsniegt tieslietu ministra rÄ«kojuma kopiju. KÄ paskaidroja UR sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄliste Dace Zandfelde, rÄ«kojumu 2016. gadÄ parakstÄ«jis tieslietu ministrs Dzintars RasnaÄs. Ar rÄ«kojuma tekstu viņa solÄ«ja iepazÄ«stinÄt tuvÄkajÄs dienÄs.
IznÄ«cinÄs licencÄ“tu biznesu
Otrs negatÄ«vs efekts sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ko sola bordÄniešuizauklÄ“tie likuma grozÄ«jumi, ir legÄla, licencÄ“ta biznesa iznÄ«cinÄšana Äetriem sabiedrÄ«bÄ cienÄ«tiem komersantiem.
Proti, UR informÄcijas otrreizÄ“jo izmantošanu jeb atkalizmantošanu pašlaik nodrošina Äetri komersanti - Lursoft, Firmas.lv, KredÄ«tinformÄcijas birojs un Creditreform grupas uzņēmums Crefo Rating -, kas arÄ« nodrošina veselÄ«gu konkurenci publiskÄ sektora informÄcijas atkalizmantošanÄ. Šo Äetru komersantu bizness izbeigsies, jo likuma grozÄ«jumu anotÄcijÄ skaidri un nepÄrprotami teikts, ka «netiks uzturÄ“ts atsevišÄ·s informÄcijas sniegšanas kanÄls», pa kuru lÄ«dz šim atkalizmantotÄji regulÄri (ik stundu) no UR sistÄ“mas saņem informÄciju par aktuÄlÄm izmaiņÄm uzņēmumu Ä«pašniekos, amatpersonÄs un pÄ“dÄ“jÄ laikÄ arÄ« patiesajos labuma guvÄ“jos. TurklÄt no likuma paredzÄ“ts svÄ«trot jÄ“dzienu «atkÄrtota datu izmantošana».
Lursoft, Firmas.lv un citu biznesa izbeigšanÄs nozÄ«mÄ“, ka UR datu atkalizmantošanas nozarÄ“ tiks nodibinÄts valsts monopols. Bet tas savukÄrt nozÄ«mÄ“, ka valstij bÅ«s jÄmaksÄ kompensÄcijas minÄ“tajiem komersantiem. Nav nekÄdu šaubu, ka tie bÅ«s daudzi miljoni un no maksÄšanas izvairÄ«ties nevarÄ“s - kompensÄciju maksÄšana šÄdÄs situÄcijÄs cita starpÄ ir paredzÄ“ta arÄ« ES regulÄs. Latvija to jau ir piedzÄ«vojusi, likvidÄ“jot cukura ražošanas un zvejniecÄ«bas nozares.
MaksÄsim visi
LikvidÄ“jot Äetru komersantu biznesu, valsts atteiksies no licenÄu maksas aptuveni 350 000 eiro gadÄ, turklÄt valstij bÅ«s jÄpiemaksÄ par UR informÄcijas sistÄ“mas uzturÄ“šanu - kÄ rakstÄ«ts likuma grozÄ«jumu anotÄcijÄ, «lai mainÄ«tu pašreizÄ“jo pieeju, ka par pakalpojumu maksÄ tÄ saņēmÄ“js, uz pieeju, ka ar Uzņēmumu reÄ£istra informÄcijas izsniegšanas funkcijas nodrošinÄšanu saistÄ«tie izdevumi tiek segti no valsts budžeta lÄ«dzekļiem, nepieciešams izdarÄ«t grozÄ«jumus LikumÄ, paredzot, ka informÄcija (tai skaitÄ «publiskÄs daļas» dokumenti) no Uzņēmumu reÄ£istra vestajiem reÄ£istriem tiek izsniegti bez maksas, informÄcijas izsniegšanas funkciju finansÄ“jot no valsts budžeta lÄ«dzekļiem.»
LÄ«dz ar to nepieciešams «pÄrskatÄ«t Tieslietu ministrijas (Uzņēmumu reÄ£istra) budžetu un veikt attiecÄ«gos normatÄ«vo aktu grozÄ«jumus, nosakÄma vienlaikus ar šÄ«s funkcijas nodrošinÄšanai nepieciešamo lÄ«dzekļu pieejamÄ«bu Uzņēmumu reÄ£istram, kas tiks piešÄ·irti ar likumu Par valsts budžetu 2020. gadam. JÄievÄ“ro, ka informÄcijas izsniegšana bez maksas likumprojektÄ noteiktajÄ apmÄ“rÄ iespÄ“jama tikai pÄ“c atbilstošu valsts budžeta lÄ«dzekļu piešÄ·iršanas apmÄ“rÄ, kÄds noteikts attiecÄ«go NovÄ“ršanas likuma grozÄ«jumu likumprojekta anotÄcijÄ.»
Jo «nepieciešami ne vien papildu valsts budžeta lÄ«dzekļi paša informÄcijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošinÄšanai, bet arÄ« papildu resursi informÄcijas izsniegšanas administrÄ“šanai».
AnotÄcijÄ norÄdÄ«ts arÄ« konkrÄ“ts «papildu nepieciešamais finansÄ“jums Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reÄ£istram)»: 2020. gadÄ - 1 876 589 eiro, 2021. gadÄ - 1 861 650 eiro, 2022. gadÄ - 1 460 693 eiro un turpmÄk ik gadu 1 391 002 eiro.
Patiesais labuma guvējs
SavukÄrt patiesais labuma guvÄ“js no šiem likuma grozÄ«jumiem nav tÄlu jÄmeklÄ“ - tas atrodams Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja mÄjaslapÄ. Proti, jau pirms likuma grozÄ«jumu izstrÄdÄšanas, bet pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm pÄ“rn UR noslÄ“dzis lÄ«gumu Uzņēmumu reÄ£istra informÄcijas sistÄ“mas uzturÄ“šana un publisko reÄ£istru modernizÄcija par 2 299 830,91 eiro ar akciju sabiedrÄ«bu Emergn (bijušo Exigen).
Likuma grozÄ«jumus paredzÄ“ts izsludinÄt valsts sekretÄru sanÄksmÄ“ ceturtdien, bet spÄ“kÄ tiem bÅ«tu jÄstÄjas nÄkamgad.
* pÄrpublicÄ“ts no nra.lv