22. septembrī pie Brīvības pieminekļa notiks protesta akcija pret uzspiesto imigrantu ievešanu
TÄ“vijas Sargi, NacionÄlÄ savienÄ«ba TaisnÄ«gums · 05.09.2015. · Komentāri (87)4. augustÄ notika pirmÄ mÅ«su rÄ«kotÄ protesta akcija pret valdošÄs koalÄ«cijas lÄ“mumu uzņemt Eiropas SavienÄ«bas (ES) uzspiestos nelegÄlos imigrantus, tÄdÄ“jÄdi radot bÄ«stamu juridisku precedentu, kas paver durvis tÄlÄkam un masveidÄ«gÄkam imigrantu pieplÅ«dumam.
VÄ“rojot aizvien dramatiskÄkos notikumus EiropÄ, aizvien lielÄku ES dalÄ«bvalstu suverenitÄtes ierobežošanu un pakļaušanu Briseles diktÄtam un aizvien lielÄku nelegÄlo migrantu masveida invÄziju, ir skaidrs, ka mierinÄšana, ka Latviju tas neskars, ir maldÄ«ga un ļoti bÄ«stama ilÅ«zija. Tagad jau tiek runÄts par obligÄtu imigrantu kvotu, kas Latvijai nÄkotnÄ“ nozÄ«mÄ“s daudzus tÅ«kstošus šÄdu imigrantu.
Ko ir devis 4. augusta pikets pie Ministru kabineta pret uzspiestajiem imigrantiem?
Pašapziņu mums pašiem. Jo mÅ«su bija daudz. Diskomfortu valdošajai koalÄ«cijai un bezdzimtenes kosmopolÄ«tiem. TÄdēļ, no vienas puses, sÄkÄs apzinÄta pret pasÄkumu, tÄ rÄ«kotÄjiem un dalÄ«bniekiem vÄ“rsta melu kampaņa, no otras – valdošÄ koalÄ«cija jutÄs spiesta sÄkt taisnoties par savu rÄ«cÄ«bu, dot solÄ«jumus rÄ«koties atbildÄ«gÄk, sÄkt diskusiju par iespÄ“jÄm stingrÄk kontrolÄ“t islÄma ekstrÄ“mistus, iespÄ“jamu parandžu nÄ“sÄšanas aizliegumu. Viņi taisnojas, jo baidÄs no tautas noskaņojuma, un vislabÄk to var redzÄ“t tieši masveida protesta akcijÄs. JÄatzÄ«st, galveno tomÄ“r nesasniedzÄm – uzspiestie pirmie 250 imigranti LatvijÄ tiks ievesti.
PretpasÄkumi jÄturpina jaunÄ lÄ«menÄ«
Neviens politiskais spÄ“ks SaeimÄ negrib un nespÄ“j piedÄvÄt risinÄjumu, kÄ novÄ“rst radušos apdraudÄ“jumu. RisinÄjums var bÅ«t grozÄ«jumi ImigrÄcijas un PatvÄ“ruma likumos, kas novÄ“rstu jebkÄdas iespÄ“jas organizÄ“ti ievest imigrantus LatvijÄ. SadarbÄ«bÄ ar juristu grupu šobrÄ«d šÄdus grozÄ«jumus gatavojam. Kad tie tiks sagatavoti un juridiski noslÄ«pÄ“ti, iniciatÄ«va tiks iesniegta likumdevÄ“jiem.
TÄlÄk tiks izvÄ“lÄ“ta situÄcijai atbilstošÄkÄ taktika. PrimÄri vÄ“rsÄ«simies pie likumdevÄ“ja, taÄu izskatÄ«sim arÄ« citus iespÄ“jamos risinÄjumus, ieskaitot likuma grozÄ«jumu virzÄ«šanu tautas nobalsošanai (referendumam). RÄ«cÄ«bas modelis bÅ«s atkarÄ«gs no mÅ«su iespÄ“jÄm mobilizÄ“t cilvÄ“ku atbalstu un lÄ«dzekļus tÄlÄkÄm darbÄ«bÄm.
GÄjiens un koncerts PAR STINGRU IMIGRÄ€CIJAS LIKUMU! PRET UZSPIESTIEM IMIGRANTIEM!
4. augusta pikets pierÄdÄ«ja, ka spÄ“jam mobilizÄ“ties savas tautas aizstÄvÄ«bai. Ir jÄsper nÄkamais solis, tÄdēļ simboliskÄ datumÄ - 22.septembrÄ«, Baltu vienÄ«bas dienÄ, notiks protesta akcija – gÄjiens PRET IMIGRÄ€CIJU! PulcÄ“šanÄs gÄjienam RÄ«gÄ, StrÄ“lnieku laukumÄ plkst. 18.00. GÄjiens, kas virzÄ«sies uz BrÄ«vÄ«bas pieminekli, sÄksies plkst. 18.30.
Plkst. 19.00 pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa akcija turpinÄsies ar koncertu „Baltija ir mÅ«su!”. TajÄ piedalÄ«sies pazÄ«stami patriotiski noskaņoti mÅ«ziÄ·i un dziesminieki. PasÄkumÄ iepazÄ«stinÄsim ar izstrÄdÄtajiem ImigrÄcijas un PatvÄ“ruma likumu grozÄ«jumiem, kuru mÄ“rÄ·is ir atbalstÄ«t Latviju kÄ nacionÄlu valsti. AicinÄm nebÅ«t vienaldzÄ«giem un ar savu klÄtieni paust noraidÄ«jumu L. Straujumas un septiņu Latvijas amatpersonu (R. VÄ“joņa, E. RinkÄ“viÄa, J. Reira, R. Kozlovska, D. MelbÄrdes, U. Auguļa, A. MatÄ«sa) slepeni, bez Saeimas apstiprinÄjuma pieņemtajam lÄ“mumam piekrist trešo valstu imigrantu ievešanai LatvijÄ.
Argumenti pret imigrÄciju ir nemainÄ«gi - Latvijai jÄbÅ«t nacionÄlai valstij!
EtnokulturÄlais aspekts. VÄ“rojot, cik gausi notiek padomju laika iebraucÄ“ju integrÄ“šanÄs LatvijÄ, nav ne mazÄko šaubu, ka etniski, kulturÄli un lingvistiski daudz svešÄki iebraucÄ“ji faktiski neintegrÄ“sies nemaz. To arÄ« redzam Rietumeiropas valstÄ«s, kur iebraucÄ“ji veido pašpietiekamas un noslÄ“gtas kopienas, kurÄs vietÄ“jiem nav nekÄdas noteikšanas. Latvijas gadÄ«jumÄ tas bÅ«tu Ä«paši traÄ£iski, jo padomju kolonizÄcijas laikÄ LatvijÄ izmitinÄto iebraucÄ“ju Ä«patsvars jau šobrÄ«d ir lielÄkais ES. TÄpÄ“c jauns svešiem etnosiem piederÄ«gu imigrantu pieplÅ«dums jau vidÄ“ja termiņa nÄkotnÄ“ latviešiem LatvijÄ varÄ“tu nozÄ«mÄ“t etnisku katastrofu.
DrošÄ«bas aspekts. Neminot šeit daudzos traÄ£iskos gadÄ«jumus dažÄdÄs Eiropas valstÄ«s, kuros tieša loma bijusi islÄmticÄ«giem imigrantiem, tai skaitÄ otras un trešÄs paaudzes iebraucÄ“jiem, vÄ“lamies atgÄdinÄt kaut vai tikai Latvijas DrošÄ«bas policijas paziņojumu par to, ka imigrantu uzņemšana rada papildu drošÄ«bas riskus.
MaskÄ“joties zem patvÄ“ruma meklÄ“tÄju statusa, LatvijÄ var iekļūt dažÄdu teroristisku organizÄciju kaujinieki. Par to liecina kaut vai fakts, ka katru 1000 ANO jau pÄrbaudÄ«tu bÄ“gļu vidÅ« NorvÄ“Ä£ijas drošÄ«bas dienesti vidÄ“ji atrod 10 ar islÄmistu teroristiem saistÄ«tus cilvÄ“kus.
TÄpat nevajadzÄ“tu aizmirst, ka tÅ«kstošiem kilometru garš ceļš maksÄ tÅ«kstošiem eiro, kas ir ievÄ“rojama summa pat mums LatvijÄ. Å…emot vÄ“rÄ imigrantu izcelsmes valstu dzÄ«ves lÄ«meni, ir skaidrs, ka šÄdu naudu vairumÄ gadÄ«jumu var atļauties tikai ar noziedzÄ«bu saistÄ«tas personas.
ArÄ« Rietumeiropas pieredze rÄda, ka imigrantu skaita pieaugums bÅ«tiski palielina noziedzÄ«bas lÄ«meni, piemÄ“ram, ItÄlijÄ, kur imigrantu Ä«patsvars ir tikai 7%, viņu veikto izvarošanas noziegumu Ä«patsvars sasniedz 40%. BÅ«tiski pieaug ar vardarbÄ«bu un narkotikÄm saistÄ«tie noziegumi.
NedrÄ«kst aizmirst, ka imigranti ierodas no vietÄm, kur, valdot islÄma reliÄ£ijas dogmatiem un nežēlÄ«giem sociÄlÄs vides apstÄkļiem, priekšstats par cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bas vÄ“rtÄ«bu, Ä«pašuma neaizskaramÄ«bu un sievietes tiesÄ«bÄm ir izveidojies radikÄli atšÄ·irÄ«gs no LatvijÄ pieņemtÄ.
BrÄ«vprÄtÄ«gi - piespiedu kÄrtÄ. JautÄjumÄ par tik bÅ«tiskÄm pÄrmaiņÄm sabiedrÄ«bas struktÅ«rÄ un kultÅ«rvidÄ“, valdÄ«bai, pirmkÄrt, bÅ«tu jÄvÄ“ršas pie tautas pÄ“c tÄs pilnvarojuma. TÄ kÄ tas netiek darÄ«ts, nav ne mazÄkÄs ticÄ«bas apgalvojumiem par to, ka 250 imigrantu uzņemšana ir vienreizÄ“js pasÄkums. Gluži otrÄdi – tas rada pÄrliecÄ«bu, ka šis ir tikai sÄkums imigrantu plÄnveida izmitinÄšanai LatvijÄ.
Gan Eiropas komisijas (EK) priekšsÄ“dis Junkers, gan EK Ärlietu pÄrstÄve MogerÄ«ni arvien biežÄk uzsver, ka nepieciešams izstrÄdÄt un ES likumdošanas lÄ«menÄ« ieviest obligÄto kvotu mehÄnismu nelegÄlo imigrantu pÄrdalei. ŠÄdu problÄ“mas pseidorisinÄjumu atbalsta arÄ« ES spÄ“cÄ«gÄkÄs un ietekmÄ«gÄkÄs valstis – VÄcija un Francija.
Precedents atvÄ“rs vÄrtus, ko vÄ“lÄk var bÅ«t jau neiespÄ“jami aizvÄ“rt! Bieži tiek pieminÄ“ta solidaritÄte ar pÄrÄ“jo ES, spÄ“lÄ“ts uz dvÄ“seles stÄ«gÄm, piesaucot latviešu bÄ“gļus pÄ“c OtrÄ pasaules kara.
Tas ir nekorekti un melÄ«gi - latviešu bÄ“gļi bÄ“ga bailÄ“s par dzÄ«vÄ«bu, viņi pat nesapņoja par jebkÄdu pabalstu saņemšanu, latviešu bÄ“gļi neveidoja noslÄ“gtas un pamatnÄcijai naidÄ«gas kopienas, latviešu bÄ“gļi deva savu ieguldÄ«jumu to valstu attÄ«stÄ«bÄ, kurÄs tie apmetÄs, vienmÄ“r ar cieņu un pietÄti izturoties pret savu mÄ«tnes zemi un tÄs paražÄm!
MÄ“s varam savu iespÄ“ju robežÄs sniegt ieguldÄ«jumu palÄ«dzÄ«bÄ reÄliem bÄ“gļiem, piedaloties, piemÄ“ram, bÄ“gļu nometņu celtniecÄ«bÄ drošÄs Ä€frikas valstÄ«s, bet Latvijai nav pienÄkuma piedalÄ«ties kolektÄ«vÄ etnokulturÄlÄ pašnÄvÄ«bÄ!
AicinÄm visus bÅ«t atsaucÄ«giem un aktÄ«vi piedalÄ«ties 22. septembra pasÄkumos – gÄjienÄ un koncertÄ. Jo vairÄk mÅ«su bÅ«s, jo vairÄk mÅ«su nacionÄlo interešu iztirgotÄji bÅ«s spiesti pierauties un jo lielÄka pÄrliecÄ«ba par saviem spÄ“kiem un iespÄ“jÄm uzvarÄ“t radÄ«sies aktÄ«vajiem cilvÄ“kiem un juristiem, kas mÄ“Ä£ina likumdošanas ceÄ¼Ä pasargÄt Latviju no masu imigrÄcijas nestÄ posta un nelaimÄ“m.