Iesaki rakstu:

RÄ«gas apgabaltiesa aizvadÄ«tajā nedēļā turpināja otrajā instancÄ“ izskatÄ«t krimināllietu, kurā apsÅ«dzÄ“ti VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsÄ“dÄ“tājs UÄ£is Magonis un Igaunijas uzņēmÄ“js Oļegs Osinovskis. Lietā liecÄ«bas sniedza bijušais Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatÄ«vais darbinieks A.V., kurš no 2010. lÄ«dz 2016. gadam strādāja KNAB par OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas galveno speciālistu. Viņa lietvedÄ«bā atradās arÄ« U. Magoņa operatÄ«vās izstrādes lieta.

OperatÄ«vās lietas ietvaros tika noklausÄ«ta saruna starp abiem apsÅ«dzÄ“tajiem 2015. gada jÅ«lijā U. Magoņa mājas dārzā: šo sarunu par ļoti svarÄ«gu pierādÄ«jumu uzskata prokuratÅ«ra, savukārt aizstāvÄ«ba apgalvo, ka saruna ir modificÄ“ta un turklāt iegÅ«ta nelikumÄ«gi - tātad nav pieļaujama pierādÄ«šanā.

Bez baterijām nevar noklausīties

StrÄ«ds ir par to, vai bija saņemtas visas atļaujas, lai šo ierÄ«ci novietotu privātajā Ä«pašumā un vÄ“lāk noklausÄ«tos sarunu.

“Pirmajā instancÄ“ prokuratÅ«ra teica, ka nevajadzÄ“ja nekādu atļauju, jo iekļūšanas U. Magoņa dzÄ«vesvietā nemaz nebija. ApsÅ«dzÄ«bas versija bija, ka sarunas ierakstÄ«tas no attāluma bez nepieciešamÄ«bas iekļūt U. Magoņa Ä«pašumā. To teica valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tāja savā debašu runā.

Bet tagad, kad lieta ir nonākusi apelācijas instancÄ“, prokuratÅ«ras attieksme ir mainÄ«jusies. Tagad prokuratÅ«ra apgalvo, ka noklausÄ«šanās ierÄ«ce bija ievietota un bija arÄ« atļauja to darÄ«t. Tikai ir nesakritÄ«ba - atļauja bija janvārÄ«, bet noklausÄ«šanās notika jÅ«lijā. Tas mums uzreiz izraisÄ«ja neizpratni,” aizstāvÄ«bas motivāciju pauda zvÄ“rināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Otrajā instancÄ“ prokurors iesniedza tiesai atbildi no KNAB. KNAB apgalvoja, ka noklausÄ«šanās ierÄ«ce bija ievietota ar Augstākās tiesas atļauju janvārÄ« un varÄ“ja darboties bez apkalpošanas - bez baterijas maiņas ierÄ«cÄ“.

“Vai pusgadu ārā, ziemā, pavasarÄ« un vasarā ierÄ«ce varÄ“ja darboties, nemainot baterijas? Lai iekļūtu personas mājās un kaut ko ar to ierÄ«ci darÄ«tu, bija nepieciešama atļauja no Augstākās tiesas,” skaidroja J. Kvjatkovska.

Bez Augstākās tiesas sankcijas nedrīkstēja klausīties

“ŠÄdas atļaujas lietā nav. Ir tikai atļauja iekļūšanai janvārÄ«. Bet vÄ“lāk ierÄ«ci vajadzÄ“ja apkalpot. Un, lai to veiktu, vajadzÄ“ja iekļūt U. Magoņa mājās, un tam savukārt atkal vajadzÄ“ja Augstākās tiesas atļauju.

Ja nav atļaujas tām darbÄ«bām, bez kurām šis ieraksts nevarÄ“ja tikt veikts, tad šis ieraksts ir nepieļaujams pierādÄ«jums un to var izmest papÄ«rgrozā. AizstāvÄ«ba vienmÄ“r uzskatÄ«ja, ka operatÄ«vie darbinieki iekļuva iekšÄ Magoņa mājā, lai mainÄ«tu baterijas vai kā savādāk apkalpotu šo ierÄ«ci,” sacÄ«ja advokāte.

Tad, kad publiskajā telpā parādÄ«jās informācija par šo KNAB atbildi, kurā tika norādÄ«ts uz neparasti ilgu ierÄ«ces spÄ“ju strādāt bez bateriju nomaiņas, uz tiesu un aizstāvjiem tika nosÅ«tÄ«ts bijušÄ KNAB darbinieka A.V. iesniegums, kurā viņš minÄ“ja, ka, protams, nevar atklāt valsts noslÄ“pumu, nevar stāstÄ«t, kas tā bija par ierÄ«ci vai citas detaļas, bet viņš nevar apgalvot, ka tas, ko norādÄ«ja KNAB, ir patiesÄ«ba.

“Protams, mÄ“s pieprasÄ«jām viņu izsaukt kā liecinieku, un viņš, cenšoties, protams, nekādā veidā neatklāt valsts noslÄ“pumu un atbildot galvenokārt uz prokurora jautājumiem, pateica, ka šajā laika periodā starp janvāri, kad KNAB drÄ«kstÄ“ja iekļūt U. Magoņa dzÄ«vesvietā, un jÅ«liju, kad reāli tika veikts sarunas ieraksts, operatÄ«vie darbinieki ir vairākkārtÄ«gi iekļuvuši U. Magoņa Ä«pašumā. Un par to, vai tam bija Augstākās tiesas atļauja, viņš nezina. Par operatÄ«vajām darbÄ«bām viņš ziņojis savai vadÄ«bai, viss ir dokumentÄ“ts, bet to, vai Augstākās tiesas atļauja bija vai nebija, to viņš pateikt nevar,” ceturtdien tiesas sÄ“dÄ“ notikušo komentÄ“ja J. Kvjatkovska.

IevÄ“rojot, ka krimināllietas materiālos nepieciešamās Augstākās tiesas atļaujas nav, aizstāvÄ«ba uzskata, ka jÅ«lijā noklausÄ«tā saruna nevar tikt izmantota lietā kā apsÅ«dzÄ«bas pierādÄ«jums.

Aizstāvība to pierādīja jau arī pirmās instances tiesā, un tiesa tam piekrita.

“Bet, tā kā tagad ir grozÄ«ta apsÅ«dzÄ«ba un tiek vilkti ārā kaut kādi jauni pierādÄ«jumi, aizstāvÄ«bai nekas cits neatliek kā norādÄ«t uz dažām šÄ«s lietas niansÄ“m,” norādÄ«ja advokāte.

Magoni un Osinovski vajā kopš 2015. gada

Procesuālās darbÄ«bas un tiesu darbi pret U. Magoni un O. Osinovski notiek kopš 2015. gada lÄ«dz pat šim laikam. Atgādināsim, ka viņi ir apsÅ«dzÄ“ti kukuļdošanā un kukuļņemšanā un U. Magonis tika aizturÄ“ts uz Tallinas šosejas ar teju vai pusmiljonu skaidras naudas automašÄ«nas bagāžniekā. ŠÄ«s summas sagatavošana pirms nodošanas U. Magonim Igaunijas uzņēmumā “Skinest Rail AS” tika juridiski noformÄ“ta un dokumentÄ“ta, turklāt visu šo procesu nofilmÄ“jot.

2017. gada septembrÄ« prokuratÅ«ra devās uz tiesu ar apsÅ«dzÄ«bu (kura pirmstiesas kriminālprocesā O. Osinovskim bija grozÄ«ta trÄ«s reizes, savukārt U. Magonim - divas reizes), kurā tika apgalvots, ka O. Osinovskis samaksāja U. Magonim par to, ka pÄ“dÄ“jais, bÅ«dams valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāks no Krievijas Federācijas AAS “Krievijas dzelzceļš” caur tās prezidentu Vladimiru Jakuņinu pasÅ«tÄ«jumu piegādi AS “Daugavpils lokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«ca”, kas tobrÄ«d bija pārtrÅ«kusi sarežģītās Ä£eopolitiskās situācijas dēļ. To, ka nauda U. Magonim tika maksāta par AS “Daugavpils lokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«ca” interešu lobÄ“šanu, liecināja arÄ« paši U. Magonis un O. Osinovskis, taču aizstāvÄ«ba apstrÄ«dÄ“ja to, ka U. Magonis varÄ“tu jebkā ietekmÄ“t V. Jakuņinu, izmantojot savu dienesta stāvokli.

ApsÅ«dzÄ«ba uzstāja, ka pÄ“c apgrozÄ«juma un citiem rādÄ«tājiem “Latvijas dzelzceļa” vadÄ«tājs sava dienesta stāvokļa ietvaros nekādi nevarÄ“tu jebkādā veidā ietekmÄ“t tāda dzelzceļa giganta kā “Krievijas dzelzceļš” vadÄ«tāju V. Jakuņinu. LÄ«dz ar to bÅ«tu secināms, ka naudu O. Osinovskis U. Magonim ir devis nevis par šo iespÄ“jamo protekciju, bet gan par četru lokomotÄ«vju pirkšanas darÄ«jumu.

Cenšas notiesāt gan cilvÄ“kus, gan uzņēmumu

Turklāt ir izveidojusies unikāla un absurda situācija, kāda vÄ“l Latvijas tiesu praksÄ“ nav bijusi. Pastāv divi paralÄ“li kriminālprocesi par vienu un to pašu lietu, bet pret dažādām personām - vienā kriminālprocesā, kurā apsÅ«dzÄ“tas fiziskas personas U. Magonis un O. Osinovskis, pirmajā instancÄ“ Vidzemes rajona tiesā Limbažos abi ir attaisnoti. Bet ir vÄ“l viens process, kurā tiesā juridisko personu. Šajā lietā šÄ gada 26. martā Vidzemes rajona tiesa CÄ“sÄ«s paziņoja lÄ“mumu, ar kuru nolemts izbeigt procesu par piespiedu ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļa piemÄ“rošanu juridiskajai personai AS “Skinest Rail”, faktiski “attaisnojot” arÄ« juridisko personu un, tāpat kā Vidzemes rajona tiesa Limbažos, nekonstatÄ“jot, ka bÅ«tu izdarÄ«ts noziedzÄ«gs nodarÄ«jums.

Šis process izdalÄ«ts atsevišÄ·Ä lietvedÄ«bā no krimināllietas, kurā par noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu apsÅ«dzÄ“ti O. Osinovskis un U. Magonis.

Kriminālprocesa likumā noteikts, ka, izskatot procesa materiālus par piespiedu ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļa piemÄ“rošanu juridiskajai personai, tiesai jāizlemj: vai ir noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums; vai ir noskaidroti likumā noteiktie apstākļi; vai noziedzÄ«gais nodarÄ«jums izdarÄ«ts juridiskās personas interesÄ“s, labā vai nepienācÄ«gas pārraudzÄ«bas vai kontroles rezultātā un kāds piespiedu ietekmÄ“šanas lÄ«dzeklis piemÄ“rojams.

Krimināllikuma normas nepārprotami noteic, ka juridiskās personas atbildība iespējama tikai tādā gadījumā, ja fiziskā persona, kurai ir noteikta saikne ar juridisko personu, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Å…emot vÄ“rā lietā esošos apstākļus, tiesa atzina, ka izdalÄ«tajā procesā nevar konstatÄ“t, ka ir noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums. PretÄ“jā gadÄ«jumā tiesa paustu savu viedokli par apsÅ«dzÄ“to vainÄ«gumu, kas tādÄ“jādi pārkāptu Kriminālprocesa likumā nostiprināto nevainÄ«guma prezumpcijas principu.

Tāpat tiesa atzina, ka izdalÄ«tajā procesā nav pierādÄ«ts, ka saistÄ«bā ar četru 2TE116 sÄ“rijas lietotu dÄ«zeļlokomotÄ«vju pārdošanu bÅ«tu veikta neatļauta darbÄ«ba AS “Skinest Rail” interesÄ“s.

AS “Skinest Rail” bija vienÄ«gais pretendents SIA “LDZ ritošÄ sastāva serviss” rÄ«kotajā iepirkumā par četru 2TE116 sÄ“rijas lietotu dÄ«zeļlokomotÄ«vju iegādi. SIA “LDZ ritošÄ sastāva serviss” bija ieinteresÄ“ta nopirkt minÄ“tās lokomotÄ«ves, un nebija cita uzņēmuma, kas tās varÄ“tu piegādāt. Tiesai neradās šaubas, ka četru 2TE116 sÄ“rijas lietotu dÄ«zeļlokomotÄ«vju pārdošanas cena atbilda to tirgus vÄ“rtÄ«bai vai arÄ« pat bija zemāka. VAS “Latvijas dzelzceļš” InvestÄ«ciju komitejas 2015. gada 16. jÅ«nija sÄ“dÄ“, kurā piedalÄ«jās arÄ« U. Magonis, visi komitejas locekļi vienbalsÄ«gi piekrita lokomotÄ«vju iegādei. TādÄ“jādi nebija nepieciešamÄ«bas pÄ“c VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta U. Magoņa izšÄ·irošÄs balss izmantošanas.

LÄ«dz ar to, nekonstatÄ“jot noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanu juridiskās personas interesÄ“s, nav tiesiska pamata juridiskajai personai piemÄ“rot Krimināllikumā paredzÄ“tos piespiedu ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļus.