Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jā laikā bÄ“dÄ«gi slavenā izmeklÄ“šanas tiesnese Anastasija Pasjuga, kas slÄ“pusi savas biogrāfijas faktus un ļāvusi Latviju pamest ar Krievijas režīma interesÄ“m saistÄ«tām personām, ir arÄ« centusies ļaut aizbÄ“gt no Latvijas Mārtiņa Bunkus slepkavÄ«bas lietas „killerim” Viktoram Krivošejam, lai viņš „netraucÄ“tu” Jura Stukāna prokuratÅ«ras „pareizajai” apsÅ«dzÄ«bai. Turklāt, kā rāda šis Lato Lapsas grāmatas „HiÄ“nu biznesa projekts” fragments, pÄ“c visa spriežot, „killera” atbrÄ«vošana no apcietinājuma notikusi noziedzÄ«gas vienošanās ietvaros:

„Tātad – spriežot pÄ“c kriminālprocesa materiāliem, jau kopš maija beigām, kad tiek iegÅ«ts pamatojums Mihaila Uļmana un Aleksandra Babenko aizturÄ“šanai, izmeklÄ“tājus Viktors Krivošejs ir pilnÄ«gi un galÄ«gi pārstājis interesÄ“t. Viss vajadzÄ«gais no viņa izmeklÄ“šanā ir saņemts, liecÄ«bas ir nostiprinātas. Turklāt pats “killers”, kurš iepriekš ar visu bijis mierā, ir sācis kļūt neprognozÄ“jams, niÄ·ojas un prasās uz brÄ«vām kājām. Kas to lai zina, ko no tāda vÄ“l var sagaidÄ«t…

Un… notiek jau kārtÄ“jais brÄ«nums: 2022. gada 21. septembrÄ« “principiālās” un “pareizus lÄ“mumus” pieņemošÄs tiesneses Dinas Valdmanes vietā pie lemšanas “pavisam nejauši” iegadās cita tiesnese – Anastasija Pasjuga, kas pieņem varbÅ«t negaidÄ«tu, bet varbÅ«t pat ļoti gaidÄ«tu un iepriekš saskaņotu lÄ“mumu:

“Kriminālprocesā Nr. 11511001018

Lietas Nr. KPL30-04634-22/40

LÄ’MUMS

RÄ«gā 2022. gada 21. septembrÄ«

RÄ«gas pilsÄ“tas tiesas izmeklÄ“šanas tiesnese A. Pasjuga

ar tiesas sÄ“des sekretāri J. Demčenko, tulci D. Eņģeli,

piedaloties procesa virzÄ«tājai S. Lukašenokai,

aizdomās turÄ“tajam V. Krivoshey,

aizstāvim zvÄ“rinātam advokātam A. Ä€damsonam,

izvÄ“rtÄ“ja slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ nepieciešamÄ«bu turpināt piemÄ“rot drošÄ«bas lÄ«dzekli – apcietinājumu – aizdomās turÄ“tajam Victor Krivoshey.

AprakstošÄ daļa

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas smago un sÄ“rijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas lietvedÄ«bā atrodas kriminālprocess Nr. 1 1511001018 pÄ“c noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mÄ“m, kas paredzÄ“tas Krimināllikuma 118. panta 5. punktā, par zvÄ“rināta advokāta un maksātnespÄ“jas administratora M. Bunkus slepkavÄ«bu, ja to izdarÄ«jusi organizÄ“tā grupa, pielietojot šaujamieroci, kas konstatÄ“ts 2018. gada 30. maijā, RÄ«gā. Aizsaules ielā 1, automašÄ«nā “Land Rover Range Rover” ar valsts reÄ£istrācijas numura zÄ«mi MB-39.

Aizdomās par minÄ“tā nozieguma izdarÄ«šanu 2022. gada 24. maijā plkst. 09:32 tika aizturÄ“ts Krievijas Federācijas pilsonis Victor Krivoshey, personas kods 141174-XXX.

2022. gada 24. maijā Victor Krivoshey šajā kriminālprocesā tika atzÄ«ts par aizdomās turÄ“to noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā, atbildÄ«ba par kuru ir paredzÄ“ta Krimināllikuma 118. panta 5. punktā.

Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas izmeklÄ“šanas tiesneses 2022. gada 24. maija lÄ“mumu Victor Krivoshey tika piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis – apcietinājums.

Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas izmeklÄ“šanas tiesneses 2022. gada 20. jÅ«lija lÄ“mumu nolemts turpināt piemÄ“rot aizdomās turÄ“tajam apcietinājumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 281. panta ceturtās daļas noteikumiem tika nozÄ«mÄ“ta tiesas sÄ“de, lai izvÄ“rtÄ“tu nepieciešamÄ«bu turpināt piemÄ“rot apcietinājumu aizdomās turÄ“tajam.

2022. gada 20. septembrÄ« tiesā saņemts aizdomās turÄ“tā pieteikums par apcietinājuma atcelšanu.

Tiesas sÄ“dÄ“ procesa virzÄ«tāja lÅ«dza turpināt piemÄ“rot apcietinājumu aizdomās turÄ“tajam. NorādÄ«ja, ka pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā tika iegÅ«tas konkrÄ“tās ziņas par faktiem, ka aizdomās turÄ“tais ir izdarÄ«jis izmeklÄ“jamo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, par kuru likums paredz brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu. Aizdomās turÄ“tais ir Krievijas Federācijas pilsonis, kuram nav pastāvÄ«gas dzÄ«vesvietas Latvijā, kā arÄ« nav tiesiskā statusa Latvijā kopš 2020. gada. Ja apcietinājums aizdomās turÄ“tajam netiks pagarināts, nav pārliecÄ«bas, ka aizdomās turÄ“tais bÅ«s sasniedzams un neizvairÄ«sies no izmeklÄ“šanas, izbraucot no Latvijas uz Krieviju.

Aizdomās turÄ“tais ir mainÄ«jis savas liecÄ«bas, tādÄ“jādi ir pamats uzskatÄ«t, ka, atrodoties brÄ«vÄ«bā, aizdomās turÄ“tais var traucÄ“t izmeklÄ“šanai, ietekmÄ“t citas personas un saskaņot liecÄ«bas. ŠobrÄ«d tiek veikta pārbaude saistÄ«bā ar aizdomās turÄ“tā sniegto informāciju, ir identificÄ“tas tās personas, par kurām aizdomās turÄ“tais sniedza ziņas. Kriminālprocesā joprojām aktÄ«vi notiek izmeklÄ“šana un ir paredzÄ“ts tuvāko divu mÄ“nešu laikā virzÄ«t kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Izteica viedokli, ka neviens cits drošÄ«bas lÄ«dzeklis, kas nav saistÄ«ts ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu, nevar minÄ“tos riskus novÄ“rst.

Tiesas sÄ“dÄ“ aizdomās turÄ“tais, atsaucoties uz pirmstiesas izmeklÄ“šanas gaitu, norādÄ«jis, ka nav pamata turpināt piemÄ“rot viņam apcietinājumu. Izteica viedokli, ka procesa virzÄ«tājas nosauktie riski nepastāv. Paskaidroja, ka Latvijā dzÄ«vo vecāki un brālis, pie kuriem aizdomās turÄ“tais var dzÄ«vot.

Tiesas sÄ“dÄ“ aizstāvis, papildinot aizdomās turÄ“tā sniegtos paskaidrojumus, norādÄ«ja, ka nav pamata uzskatÄ«t, ka apcietinājuma atcelšanas gadÄ«jumā aizdomās turÄ“tais izvairÄ«sies vai traucÄ“s pirmstiesas izmeklÄ“šanai. VÄ“rsa uzmanÄ«bu, ka aizdomās turÄ“tajam ir iespÄ“jams saņemt termiņuzturÄ“šanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktam, turklāt Latvijā dzÄ«vo aizdomās turÄ“tā vecāki un brālis, tādÄ“jādi aizdomās turÄ“tajam ir dzÄ«vesvieta, kur viņš var apmesties.

Motīvu daļa

Uzklausot procesa virzÄ«tājas, aizdomās turÄ“tā un viņa aizstāvja viedokli, izskatot kriminālprocesa materiālus, atkārtoti izvÄ“rtÄ“jot apcietināšanas iemeslus un pamatu, kā arÄ« ņemot vÄ“rā izmeklÄ“jamā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma raksturu un kaitÄ«gumu, aizdomās turÄ“tā personÄ«bu un citus apstākļus, tiesnese nav guvusi pārliecÄ«bu, ka šajā kriminālprocesa stadijā ir nepieciešams turpināt piemÄ“rot apcietinājumu aizdomās turÄ“tajam Victor Krivoshey.

No Kriminālprocesa likuma 272. panta pirmās daļas izriet, ka apcietinājumu var turpināt tikai tad, ja kriminālprocesā iegÅ«tās konkrÄ“tās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, par kuru likums paredz brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu, un cita drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarÄ«s jaunu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, netraucÄ“s izmeklÄ“šanai vai neizvairÄ«sies no izmeklÄ“šanas, tiesas vai sprieduma izpildÄ«šanas.

VÄ“rtÄ“jot aizdomu pamatotÄ«bu, tiesnese ņem vÄ“rā, ka jÄ“dziens “pamatotas aizdomas” paredz, ka ir jāpastāv tādiem faktiem vai ziņām, kas ir pietiekami, lai objektÄ«vs novÄ“rotājs varÄ“tu nonākt pie secinājuma, ka attiecÄ«gā persona varÄ“ja izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2016. gada 17. marta spriedums lietā Rasul Jafarov v. Azerbaijan, 116. rindkopa; 2014. gada 22. maija spriedums lietā Ilgar Mammadov v. Azerbaijan, 88. rindkopa; 1990. gada 30. augusta spriedums lietā Fox, Campbell and Hartley v. the United Kingdom, 32. rindkopa u. c.). Faktiem, uz kuriem balstās “pamatotas aizdomas”, nav jābÅ«t tādā pašÄ ticamÄ«bas lÄ«menÄ«, kā pierādÄ«jumiem, uz kuriem ir jābalsta apsÅ«dzÄ«ba vai notiesājošs spriedums, jo tā jau ir nākamā kriminālprocesa stadija. Neskatoties uz to, aizdomām vienmÄ“r ir jābÅ«t patiesām – saskaņā ar Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas praksi aizdomu “patiesums un labticÄ«ba” ir obligāta to pamatotÄ«bas sastāvdaļa (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2009. gada 24. novembra spriedums lietā Shannon v. Latvia, 49. rindkopa).

NevÄ“rtÄ“jot pierādÄ«jumus un to pietiekamÄ«bu attiecÄ«bā par Victor Krivoshey vainu, tiesnese atzÄ«st, ka kriminālprocesa materiālos ir fiksÄ“tas konkrÄ“tās ziņas par faktiem, kas joprojām rada pamatotas aizdomas, ka Victor Krivoshey ir izdarÄ«jis viņam inkriminÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, par kura izdarÄ«šanu likums paredz brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu. Aizdomās turÄ“tā iespÄ“jamo saistÄ«bu ar izmeklÄ“jamo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu apstiprina krimināllietas materiālos esošÄs ziņas to kopumā un savstarpÄ“jā sakarÄ«bā, turklāt vÄ“rā ņemams, ka Victor Krivoshey, kuram tika izsniegts izraksts no Kriminālprocesa likuma par aizdomās turÄ“tā tiesÄ«bām un pienākumiem, lÄ«dz lÄ“mumu pieņemšanai par apcietinājuma piemÄ“rošanu 2022. gada 24. maijā un turpināšanu 2022. gada 20. jÅ«lijā nav izpildÄ«jis Kriminālprocesa likuma 67. panta pirmās daļas 6. punktā noteikto pienākumu, kā arÄ« nav pārsÅ«dzÄ“jis izmeklÄ“šanas tiesneses lÄ“mumu par apcietinājuma piemÄ“rošanu.

VienlaicÄ«gi jāatzÄ«st, ka, ņemot vÄ“rā kriminālprocesa norisi kopumā un veiktās izmeklÄ“šanas darbÄ«bas, nevar atstāt bez ievÄ“rÄ«bas tās ziņas, kuras aizdomās turÄ“tais sniedza 2022. gada septembrÄ«. No krimināllietas materiāliem un procesa virzÄ«tājas paskaidrojumiem tiesas sÄ“dÄ“ secināms, ka šobrÄ«d notiek aizdomās turÄ“tā sniegto liecÄ«bu pārbaude.

VÄ“rtÄ“jot izmeklÄ“jamā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma raksturu un kaitÄ«gumu, atzÄ«stams, ka slepkavÄ«ba, kas izdarÄ«ta sevišÄ·i pastiprinošos apstākļos, ir sevišÄ·i smags un bÄ«stams noziegums, kas vÄ“rsts pret personas dzÄ«vÄ«bu un kura rezultātā iestājušÄs sevišÄ·i smagas un neatgriezeniskas sekas – cilvÄ“ka nāve.

No krimināllietas un kontroles lietas materiāliem redzams, ka, lemjot par apcietinājuma turpināšanas nepieciešamÄ«bu aizdomās turÄ“tajam, izmeklÄ“šanas tiesnese 2022. gada 20. jÅ«lija lÄ“mumā atzinusi, ka Victor Krivoshey var izvairÄ«ties no izmeklÄ“šanas, tādÄ“jādi traucÄ“jot kriminālprocesam. Tāpat tiesnese konstatÄ“ja, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 272. panta otrās daļas 1. un 2. punktā paredzÄ“tie papildu pamati apcietinājuma turpināšanai, proti, Victor Krivoshey tiek turÄ“ts aizdomās sevišÄ·i smaga nozieguma izdarÄ«šanā, kas bijis vÄ“rsts pret personas dzÄ«vÄ«bu, un aizdomās turÄ“tais, iespÄ“jams, ir noziedzÄ«gas organizÄ“tas grupas dalÄ«bnieks.

Atkārtoti vÄ“rtÄ“jot, vai no aizdomās turÄ“tā puses pastāv izvairÄ«šanās risks, tiesnese ņem vÄ“rā, ka tāds apcietinājuma pamats, kā izvairÄ«šanās no izmeklÄ“šanas un tiesas pastāv, ja tiek konstatÄ“ts, ka aizdomās turÄ“tais bÄ“guļo vai slÄ“pjas, proti, ir atstājis savu lÄ«dzšinÄ“jo dzÄ«vesvietu, lai izvairÄ«tos no izmeklÄ“šanas darbÄ«bām, kas vÄ“rstas pret viņu, vai arÄ« citādā veidā cenšas bÅ«t izmeklÄ“šanas iestādÄ“m grÅ«ti sameklÄ“jams. Savukārt no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas prakses izriet, ka bÄ“gšanas risks ir jāvÄ“rtÄ“ saistÄ«bā ar tādiem faktoriem kā, piemÄ“ram, personas raksturs, dzÄ«vesvieta, ienākumi, Ä£imenes un citas saiknes ar valsti, kurā pret personu izvirzÄ«ta apsÅ«dzÄ«ba (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2005. gada 4. oktobra spriedums lietā Becciev pret Moldovu, 58. rindkopa).

No krimināllietas materiāliem redzams, ka aizdomās turÄ“tais ir Krievijas Federācijas pilsonis, kas pastāvÄ«gi dzÄ«vo Krievijā kopā ar savu Ä£imeni – laulāto un meitu. Aizdomās turÄ“tajam nav tiesiska statusa Latvijā kopš 2020. gada, lÄ«dz ar to pastāv varbÅ«tÄ«ba, ka, atrodoties brÄ«vÄ«bā, aizdomās turÄ“tais var pamest Latvijas Republikas teritoriju, izbraucot uz Krieviju. Tiesneses ieskatā, izvairÄ«šanās risks šajā kriminālprocesa stadijā joprojām ir vairāk iespÄ“jams, nekā neiespÄ“jams, taču, izvÄ“rtÄ“jot visus zināmus apstākļus to kopumā un savstarpÄ“jā sakarÄ«bā, nav gÅ«ta pārliecÄ«ba, ka tikai un vienÄ«gi apcietinājums var novÄ“rst minÄ“to risku.

Tiek ņemts vÄ“rā, ka jau 2022. gada 20. jÅ«lija lÄ“mumā izmeklÄ“šanas tiesnese konstatÄ“ja, ka aizdomās turÄ“tais var dzÄ«vot pie saviem vecākiem, kā arÄ« pastāv iespÄ“ja nokārtot uzturÄ“šanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem. Tiesnese atzinusi, ka, lai arÄ« Victor Krivoshey nav pastāvÄ«gas dzÄ«vesvietas Latvijā, izvairÄ«šanās risku var novÄ“rst.

Tiesnese konstatÄ“, ka minÄ“tajā lÄ“mumā norādÄ«tie apstākļi nav mainÄ«jušies. Proti, krimināllietas materiālos esošÄs ziņas apstiprina to, ka Latvijas Republikā aizdomās turÄ“tajam ir iespÄ“ja dzÄ«vot pie savas mātes un brāļa  ar kuriem aizdomās turÄ“tais, atrodoties apcietinājumā, regulāri sazinās. Turklāt, kā pamatoti norādÄ«jis aizstāvis, aizdomās turÄ“tais var saņemt termiņuzturÄ“šanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktam. Atbilstoši Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 54. punkta 8. apakšpunktam liegums lÄ«dz 2023. gada 30. jÅ«nijam izsniegt Krievijas Federācijas pilsoņiem termiņuzturÄ“šanās atļaujas neattiecas uz šÄ likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktā paredzÄ“to gadÄ«jumu.

IevÄ“rojot minÄ“to, kā arÄ« ņemot vÄ“rā citus procesa dalÄ«bnieku tiesas sÄ“dÄ“ sniegtos paskaidrojumus, kas šajā lÄ“mumā netiek atreferÄ“ti un analizÄ“ti, ievÄ“rojot Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmajā daļā noteikto, tiesnese uzskata, ka, lai novÄ“rstu iespÄ“jamo izvairÄ«šanās risku, aizdomās turÄ“tajam šajā kriminālprocesa stadijā ir iespÄ“jams piemÄ“rot citus drošÄ«bas lÄ«dzekļus, kas nav saistÄ«ti ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu.

VÄ“rtÄ“jot, vai no aizdomās turÄ“tā puses pastāv pirmstiesas izmeklÄ“šanas traucÄ“šanas risks un vai šo risku var novÄ“rst tikai apcietinājums, tiesnese ņem vÄ“rā turpmāk norādÄ«to.

Ierosinājumā par apcietinājuma piemÄ“rošanu aizdomās turÄ“tajam procesa virzÄ«tājs nav norādÄ«jis, ka Victor Krivoshey var traucÄ“t pirmstiesas izmeklÄ“šanai, saskaņojot liecÄ«bas ar citām izmeklÄ“jamajā noziedzÄ«gajā nodarÄ«jumā iesaistÄ«tajām personām. ArÄ« izmeklÄ“šanas tiesnese, piemÄ“rojot apcietinājumu un lemjot par apcietinājuma turpināšanu, nav konstatÄ“jusi, ka aizdomās turÄ“tais, atrodoties brÄ«vÄ«bā, varÄ“tu ietekmÄ“t citas personas un saskaņot liecÄ«bas.

Tiesas sÄ“dÄ“ procesa virzÄ«tāja, pamatojot pirmstiesas izmeklÄ“šanas traucÄ“šanas riska esÄ«bu, norādÄ«ja, ka aizdomās turÄ“tais ir mainÄ«jis savas liecÄ«bas. Tiesneses ieskatā, minÄ“tais apstāklis šajā konkrÄ“tajā gadÄ«jumā, ņemot vÄ“rā kriminālprocesa norisi un pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā iegÅ«tos un nostiprinātos pierādÄ«jumus, nav pamats, lai atzÄ«tu, ka tikai un vienÄ«gi apcietinājums spÄ“j novÄ“rst iespÄ“jamo pirmstiesas izmeklÄ“šanas traucÄ“šanas risku. No lietas materiāliem redzams, ka vairākas personas, kuras, iespÄ“jams, saistÄ«tas ar izmeklÄ“jamo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, atrodas apcietinājumā, lÄ«dz ar to aizdomās turÄ“tais nevar ar tām sazināties. Savukārt tās personas, par kurām aizdomās turÄ“tais sniedza liecÄ«bas 2022. gada septembrÄ«, jau ir identificÄ“tas un, lai novÄ“rstu iespÄ“jamo liecÄ«bu saskaņošanu ar šÄ«m personām, ir iespÄ“jams piemÄ“rot aizdomās turÄ“tajam citus ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu nesaistÄ«tus drošÄ«bas lÄ«dzekļus, piemÄ“ram, aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Tiesnese atzÄ«st, ka joprojām nav zudis papildu pamats apcietinājuma turpināšanai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 272. panta otrās daļas 1. un 2. punktam. Taču, kā atzÄ«ts juridiskajā literatÅ«rā, minÄ“tajās tiesÄ«bu normās iekļautie apstākļi var tikt skatÄ«ti kā tādi, kuri ir jāņem vÄ“rā un jāizvÄ“rtÄ“ lemjot, vai pastāv vai nepastāv apcietināšanas nosacÄ«jumi (pamats), taču nevar kalpot kā patstāvÄ«gs apcietinājuma speciālais pamats (Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniskā monogrāfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. – RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019., 755. lpp.). TādÄ“jādi, ja izskatot jautājumu par apcietinājuma pagarināšanas nepieciešamÄ«bu, nav gÅ«ta pārliecÄ«ba, ka tikai un vienÄ«gi visbargākais no drošÄ«bas lÄ«dzekļiem – apcietinājums – var novÄ“rst Kriminālprocesa likuma 272. panta pirmajā daļā minÄ“tos riskus, tad nav arÄ« pamata turpināt piemÄ“rot apcietinājumu, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 272. panta otrajā daļā minÄ“tajiem apstākļiem kā uz patstāvÄ«gu pamatu šÄ drošÄ«bas lÄ«dzekļa turpināšanai.

IevÄ“rojot norādÄ«tos apsvÄ“rumus, kā arÄ« ņemot vÄ“rā kriminālprocesa norisi un iegÅ«tās ziņas par faktiem, tiesnese uzskata, ka šajā kriminālprocesa stadijā ir iespÄ“jams piemÄ“rot aizdomās turÄ“tajam mazāk ierobežojošus drošÄ«bas lÄ«dzekļus, kas nav saistÄ«ti ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesā likuma 244., 271., 272., 274., 281. pantu, tiesnese nolÄ“ma kriminālprocesā Nr. 11511001018 aizdomās turÄ“tājam Victor Krivoshey, personas kods 141174-XXX, neturpināt piemÄ“rot drošÄ«bas lÄ«dzekli – apcietinājumu.

Atbrīvot Victor Krivoshey, personas kods 141174-XXX, nekavējoties.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese Anastasija Pasjuga.”

Tātad – skaļā slepkavÄ«bā aizdomās turamais tiek palaists uz brÄ«vām kājām. Nu, ne pilnÄ«gi brÄ«vām – izmeklÄ“tājiem pÄ“c šÄda tiesas lÄ“muma ir visas iespÄ“jas noteikt ne tik stingru drošÄ«bas lÄ«dzekli, bet tomÄ“r.

Vai šÄds tiesneses lÄ“mums ir pilnÄ«gi negaidÄ«ts vai tomÄ“r viena vai vairāku policijas pārstāvju speciāli organizÄ“ts? PiemÄ“ram, “Kluba” intervijā virsprokurors ArmÄ«ns Meisters ne ar vārdu neliek manÄ«t, ka šis lÄ“mums bÅ«tu bijis negaidÄ«ts un šokÄ“jošs pārsteigums:

“– Kad lieta vÄ“l nebija tiesā, jums bija bažas, ka apsÅ«dzÄ“tajiem var mainÄ«t drošÄ«bas lÄ«dzekli?

– Bija lielas bažas. Kādā brÄ«dÄ« nogalināšanā apsÅ«dzÄ“tajai personai izmeklÄ“šanas tiesnese neturpināja piemÄ“rot apcietinājumu, un viņš nonāca brÄ«vÄ«bā.

– Tiesas doma nav saprotama…

– Par to bija nopietnas diskusijas gan mÅ«su aprindās, gan tiesā. Tika vÄ“rtÄ“ta tiesas motivācija, kur netika rasts objektÄ«vs skaidrojums, kāpÄ“c tā nonāca pie šÄda lÄ“muma. MÅ«su darbs bija nepieļaut šos riskus. Ä»oti labi pastrādāja izmeklÄ“šanas iestāde un operatÄ«vais dienests, lai rastu tiesisku pamatu atkārtotai apcietināšanai – tika iegÅ«ta informācija, ka šÄ« persona gatavojas pamest valsti, tostarp pamanÄ«jās izdarÄ«t jaunu noziegumu, par ko arÄ« ir apsÅ«dzÄ“ta. Atkārtoti vÄ“rsāmies pie izmeklÄ“šanas tiesneša, un viņš atkārtoti piemÄ“roja apcietinājumu.

– Aizdomās turÄ“tais bÅ«tu aizlaidies?

– Protams. Viņš ir Krievijas Federācijas pilsonis, viņu te nekas nesaista.”

Virsprokurors ArmÄ«ns Meisters nabaga labticÄ«gajam un naivajam “Kluba” redaktoram Aivaram Pastalniekam samelo – vai, teiksim tā, noklusÄ“ bÅ«tiskus faktus. PatiesÄ«bā Viktoram Krivošejam tiek dotas visas iespÄ“jas aizbÄ“gt no Latvijas, un šÄdas iespÄ“jas viņam pastāv veselu mÄ“nesi, – tikai 21. oktobrÄ« atkal jauna izmeklÄ“šanas tiesnese Anna Mihailova pieņem jaunu lÄ“mumu par “killera” apcietināšanu.

Protams, šÄdas ziņas kriminālprocesa materiālos velti meklÄ“t, taču tas ir vispārzināms – gadÄ«jumi, kad izmeklÄ“šanas tiesneši neieklausās izmeklÄ“tājos un/vai prokuroros attiecÄ«bā uz drošÄ«bas lÄ«dzekļa noteikšanu, ir nevis vienkārši reti, bet ļoti, ļoti, ļoti reti. Ja izmeklÄ“šanas tiesnese Anastasija Pasjuga ņem un palaiž brÄ«vÄ«bā Krievijas pilsoni, kurš ir atzinies gadsimta slepkavÄ«bas izdarÄ«šanā, tad gandrÄ«z droši var teikt – tas ir noticis tikai pÄ“c izmeklÄ“tāju “lÅ«guma”, viņiem to pamatojot ar kādām operatÄ«vām vajadzÄ«bām.

Kādas šajā gadÄ«jumā varÄ“tu bÅ«t vajadzÄ«bas? IzmeklÄ“tāji četrus gadus ir “zemi rakuši”, beidzot viņiem ir pasakaini paveicies, un viņi ņem un paklusām saka tiesnesei – laid vaļā to killeru, lai padzÄ«vo brÄ«vÄ«bā lÄ«dz tiesai! KāpÄ“c gan?

Visticamāk, te ir tikai viena loÄ£iska atbilde – izmeklÄ“tājiem ir bažas, ka Viktors Krivošejs var kļūt absolÅ«ti nevadāms un sagāzt tik skaisti uzbÅ«vÄ“to apsÅ«dzÄ«bu. Viņa liecÄ«bas ir, tās ir oficiāli nostiprinātas – tad lai viņš labāk ņem un pazÅ«d, nevis rada neprognozÄ“jamas problÄ“mas! Mums svarÄ«gas ir “lielās zivis”!

Šim pieņēmumam ir vairāk nekā nopietns faktu pamats. IelÅ«kojieties vÄ“lreiz izmeklÄ“šanas tiesneses Anastasijas Pasjugas lÄ“mumā par apcietinājuma atcelšanu Viktoram Krivošejam, un jÅ«s tur atradÄ«siet vienu Ä«su, bet interesantu teikumu: “Aizdomās turÄ“tais ir mainÄ«jis savas liecÄ«bas.”

Jā, tieši tā – jau pirms 21. septembra lÄ“muma visas “atklātās slepkavÄ«bas” oficiālās versijas galvenais balsts un superzvaigzne Viktors Krivošejs ir mainÄ«jis sniegtās liecÄ«bas, tā ka izmeklÄ“šanai ir nevis tikai bažas, bet skaidrs pamats uztraukties par “killera” turpmāko rÄ«cÄ«bu.

Vārdu sakot, Viktoram Krivošejam tiek dota lieliska iespÄ“ja aizbÄ“gt. Pamest Latviju un doties prom, atstājot izmeklÄ“tāju rÄ«cÄ«bā savu “vaļsirdÄ«go atzÄ«šanos” un sniegtās liecÄ«bas, kuras tik lieliski sakrÄ«t ar citiem izmeklÄ“tāju iegÅ«tajiem pierādÄ«jumiem – nu, vai to, ko viņiem tik ļoti, ļoti, ļoti gribas uzskatÄ«t par pierādÄ«jumiem.

PÄ“c visa spriežot, Viktors Krivošejs viņam laipni sniegto iespÄ“ju arÄ« gatavojas izmantot. LÅ«k, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas smago un sÄ“rijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam PÄ“terim Bauskam adresÄ“ts ziņojums, ko parakstÄ«jis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildÄ«tājs Andrejs Siņavins:

“Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas smago un sÄ“rijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas lietvedÄ«bā atrodas kriminālprocess Nr. 11511001018, kurā par aizdomās turÄ“to atzÄ«ts Victor Krivoshey, personas kods personas kods 141174-XXX.

InformÄ“jam JÅ«s, ka laika periodā no 2022. gada 21. septembra lÄ«dz 30. septembrim Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonu rÄ«cÄ«bā nonāca ziņas, ka V. Krivoshey sarunā ar māti Larisu Maņiševu, viņš stāstÄ«ja, ka tiesa viņu nekavÄ“joties atbrÄ«vojusi un tagad viņš atrodas liecinieku aizsardzÄ«bā. Tāpat sarunā V. Krivoshey deva norādÄ«jumus mātei nodot viņa pasi, vadÄ«tāja apliecÄ«bu un 10 000 EUR ceļam personai, kuru viņš atsÅ«tÄ«s.

Tika iegÅ«ta informācija, ka V. Krivoshey meitai Sofijai Orlovai pieminÄ“jis, ka plāno 2022. gada 22. oktobrÄ« bÅ«t Maskavā. Savukārt sarunā ar sievu Liliju Orlovu V. Krivoshey ieteica viņai meklÄ“t divus divistabu dzÄ«vokļus elitārajā Maskavas rajonā.

IegÅ«tas ziņas, ka V. Krivoshey savam advokātam pieprasÄ«ja 1000 eiro skaidrā naudā, papildus norādot, ka turpmāk bÅ«s nepieciešama lielāka summa.”

Taču… ne velti kriminālprocesa materiālos ir norādes uz tādu Viktora Krivošeja Ä«pašÄ«bu kā alkatÄ«ba – visticamākais, tieši tā viņu arÄ« iegāž. Un pie reizes iegāž arÄ« tos, kuriem bÅ«tu bijis Ä“rtāk, ja tiesas process notiktu bez viena neprognozÄ“jama, nevadāma, pajocÄ«ga indivÄ«da lÄ«dzdalÄ«bas.

“Killers” ir padzirdÄ“jis, ka Bunkus Ä£imene ir piesolÄ«jusi milzu atlÄ«dzÄ«bu, miljonu eiro par slepkavÄ«bas atklāšanu, un viņam ir radies lielisks biznesa plāns – nedaudz piepelnÄ«ties. Viss tālākais detalizÄ“ti aprakstÄ«ts kapteiņa Aidina Džafarova ziņojumā:

“OperatÄ«vās izstrādÄ“s ietvaros tika saņemta informācija par to, ka Krievijas Federācijas valstspiederÄ«gais Victor Krivoshey, dzimšanas dati 14.11.1974, iespÄ“jams, plāno izpaust viņa rÄ«cÄ«bā esošo neizpaužamo informāciju, kas ir saistÄ«ta ar kriminālprocesu Nr. 11511001018.

OperatÄ«vā eksperimenta rezultātā tika konstatÄ“ts un fiksÄ“ts, ka 2022. gada 13. oktobrÄ« V. Krivoshey tÄ«ši izpauda trešajai personai neizpaužamas ziņas, kuras V. Krivoshey ieguva pirmstiesas kriminālprocesa laikā.

Å…emot vÄ“rā iepriekš izklāstÄ«to un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 127. pantu, nododu pievienošanai kriminālprocesa Nr. 1 1511001018 materiāliem deklasificÄ“to pārskata uzziņu.

Pārskats par operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu “OperatÄ«vais eksperiments”.

Pamatojoties uz VP GKrPP ONSSNAP 1. nodaļas 2022. gada 27. septembra uzdevumu Nr. 20-2-2-3326s, saistÄ«bā ar Mārtiņa Bunkusa, p. k. 210280-XXX, slepkavÄ«bu, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes IzmeklÄ“šanas atbalsta pārvaldes amatpersonas organizÄ“ja un veica operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu – operatÄ«vais eksperiments attiecÄ«bā pret Victor Krivoshey p. k. 141174-XXX (turpmāk – V. Krivoshey).

Operatīvā eksperimenta gaita

OperatÄ«vās darbÄ«bas pasākuma – operatÄ«vais eksperiments, veikšanā tika iesaistÄ«ta persona – Kaspars Bunkus un specializÄ“tās valsts iestādes amatpersona (turpmāk – Eksperimenta veicÄ“js).

13.10.2022. plkst. 16:00 K. Bunkus kopā ar Eksperimenta veicÄ“ju atradās biroja telpās RÄ«gā, Alberta ielā 12–5. Plkst. 16:18 biroja telpās ieradās V. Krivoshey. Viņi sasveicinājās un piedāvāja aprunāties vienā no biroja telpām. Eksperimenta veicÄ“js pateica, ka gan viņš, gan K. Bunkus neesot advokāti.

Turpinot sarunu, Eksperimenta veicÄ“js teica, ka V. Krivoshey vÄ“stulÄ“s viens no jautājumiem ir sniegt viņam juridisko palÄ«dzÄ«bu, šo jautājumu, par juridisko palÄ«dzÄ«bu, viņi varÄ“s apspriest un izlemt sarunas beigās, jo viss bÅ«s atkarÄ«gs no tā, ko viņš stāstÄ«s. Turpinājumā Eksperimenta veicÄ“js pateica, ka pÄ“c tā, kad viņi izsludināja atlÄ«dzÄ«bu, viņi tikās ar dažādiem cilvÄ“kiem, bet viņu sniegtā informācija neapstiprinājās.

V. Krivoshey pateica, ka viņa sniegtajai informācijai šaubu nav. Viņš bija nosÅ«tÄ«jis vÄ“stules, un otrā vÄ“stule ir kopija, kuru viņš sÅ«tÄ«ja tiesnesim un tas bija pamats viņu atbrÄ«vot no apcietinājuma. K. Bunkus pateica, ka tā otrā vÄ“stule ir uzrakstÄ«ta haotiski, doma it kā ir saprotama, bet viņš vÄ“las, lai viņš pastāsta saviem vārdiem.

V. Krivoshey teica, ka viens cilvÄ“ks par atlÄ«dzÄ«bu viņam piedāvāja uzņemties atbildÄ«bu par M. Bunkusa slepkavÄ«bu. No sākuma viņš atteicās, bet pÄ“c konflikta ar sievu, viņš pieņēma lÄ“mumu viņam palÄ«dzÄ“t un nopelnÄ«t naudu. Viņam piedāvāja satikties Turcijā, Stambulā, lai pārrunātu detaļas.

Tikšanās laikā Stambulā, V. Krivoshey pieprasÄ«ja 260 000 EUR (divi simti sešdesmit tÅ«kstoši eiro), un dzÄ«vokli viņa meitai. Tad viņš “nospÄ“lÄ“s” slepkavas lomu un ir gatavs izciest sodu cietumā. PÄ“c tam V. Krivoshey stāstÄ«ja, kā viņi izstrādāja “leÄ£endu” un kas viņam palÄ«dzÄ“ja (no turpmāk V. Krivoshey teiktā, varÄ“ja saprast, ka personas vārds ir “Dima”).

PÄ“c tikšanās viņš atgriezās Maskavā, bet sakarā ar to, ka nauda viņam netika samaksāta un dzÄ«voklis netika iegādāts, viņš atteicās sniegt palÄ«dzÄ«bu. PÄ“c vairākām pārrunām ar cilvÄ“kiem, nosaucot vārdus “Aleksejs”, “Dima”, “Aivars”, V. Krivoshey piekrita uzņemties slepkavas lomu un atbrauca uz Latviju.

Turpinājumā V. Krivoshey pastāstÄ«ja, kā viņš tika nopratināts, detalizÄ“ti pastāstot, kādas liecÄ«bas viņš bija sniedzis un kam viņš sniedza liecÄ«bas. V. Krivoshey pateica, ka viņa “leÄ£enda” strādāja, lÄ«dz brÄ«dim, kad viņš sāka plānot “specoperāciju” (speciālais izmeklÄ“šanas eksperiments, kurš tika veikts 23.05.2022. kriminālprocesa Nr. 11511001018 ietvaros) un tikās ar “Babenko” (Eksperimenta veicÄ“js un K. Bunkus ar to saprata, ka tikās ar Aleksandru Babenko).

K. Bunkus pateica, ka vÄ“stulÄ“ bija rakstÄ«ts par “specoperāciju” (speciālais izmeklÄ“šanas eksperiments), bet viņš nesaprotm ko tas nozÄ«mÄ“. V. Krivoshey paskaidroja, ka “specoperācijas” (speciālā izmeklÄ“šanas eksperimenta) mÄ“rÄ·is bija sekojošs – V. Krivoshey bija jāatnāk pie “Babenko” (A. Babenko) ar nolÅ«ku noskaidrot viņa rÄ«cÄ«bā esošo informāciju par M. Bunkusa slepkavÄ«bu. Viņš izstāstÄ«ja vairākus variantus, kādā veidā tika plānota tikšanās.

V. Krivoshey pateica, ka Romans Jašins izsauca savus kolÄ“Ä£us no Lietuvas, no Interpola vai cita dienesta. Viņi bija trÄ«s cilvÄ“ki, divi maskās, viens bez maskas, kura vārds ir “Vadims”. Divu mÄ“nešu laikā V. Krivoshey veica sagatavošanās darbus kopā ar “Vadimu”. V. Krivoshey pateica, ka viņiem kopā ar “Vadimu”, precizÄ“jot, ka viņš ir Lietuvas policijas darbinieks, kā diviem slepkavÄ«bas izpildÄ«tājiem bija jāatnāk pie “Babenko” (A. Babenko).

Turpinājumā V. Krivoshey pateica, ka tikšanās laikā ar “Vadimu” pats gatavoja plānu, kā uzsākt sarunu, kā turpināt, kā arÄ« visus pierakstus atdeva “Vadimam”, kuram bija jāiemācās teksts. Tādas tikšanās ar “Vadimu” bija vairākas. Rezultātā 2022. gada 23. maijā viņiem “viss sanāca” (tikšanās ar A. Babenko speciālā izmeklÄ“šanas eksperimenta ietvaros). V. Krivoshey pateica, ka “Vadims” no Lietuvas atbrauca ar automašÄ«nu ““Mercedes” E klases” ar Lietuvas Republikas valsts numura zÄ«mÄ“m.

V. Krivoshey stāstÄ«ja, kāda bija sagatavota leÄ£enda, lai tiktos ar A. Babenko. PÄ“c “leÄ£endas” “Vaļaginam” (Eksperimenta veicÄ“js un K. Bunkus ar to saprata, ka Genādijs Vaļagins) bija jāsamaksā viņiem par slepkavÄ«bu 200 000 EUR (divi simti tÅ«kstoši eiro), bet samaksāja tikai 70 000 EUR (septiņdesmit tÅ«kstošus eiro), un četru gadu laikā neviens neplānoja samaksāt atlikušo dalu.

Visu šo laiku “Vaļagins” teica, ka “Saša” un “Miša” (Eksperimenta veicÄ“js un K. Bunkus ar to saprata, ka A. Babenko un M. Uļmans) neatdot naudu. V. Krivoshey pateica, ka saruna ar A. Babenko ir fiksÄ“ta, jo gan viņš, gan “Vadims” tikšanās laikā izmantoja speciālo tehniku – audio un video ierÄ«ces.

PÄ“c tam V. Krivoshey detalizÄ“ti pastāstÄ«ja, kā tika veikta “specoperācija” (speciālais izmeklÄ“šanas eksperiments) – kādi speciālie dienesti tika iesaistÄ«ti, kurā vietā notika tikšanās, sarunas saturu ar A. Babenko un citu informāciju. V. Krivoshey pastāstÄ«ja, ka sarunas laikā A. Babenko pateica, ka viņš samaksāja 300 000 EUR (trÄ«s simts tÅ«kstoši eiro), 200 000 EUR (divi simti tÅ«kstoši eiro) viņiem, kā izpildÄ«tājiem un 100 000 (viens simts tÅ«kstotis eiro) G. Vaļaginam, kā organizatoram.

A. Babenko pateica, ka nauda bija samaksāta avansā, un, ja viņi netic, tad var pajautāt “Arkašam”, viss notika viņa klātbÅ«tnÄ“. K. Bunkus pajautāja, kas ir “Arkašam”. V. Krivoshey atbildÄ“ja, ka “Arkaša” ir persona, kura arÄ« ir aizturÄ“ta un viņš iepriekš bija G. Vaļagina miesassargs.

A. Babenko teica, ka viņam vajag pārbaudÄ«t, cik daudz naudas viņam ir seifā un viņš atdos parādu. V. Krivoshey teica, ka A. Babenko atnesa viņam 110 000 EUR (viens simts desmit tÅ«kstoši eiro). V. Krivoshey pateica, ka viņi gaidÄ«ja A. Babenko pie “Mono” (Katlakalna iela 1, RÄ«ga).

Kad izlÅ«košanas dienests paziņoja, ka A. Babenko brauc ar melno “Roveri”, viņi iebrauca teritorijā uzreiz aiz viņa. Kad viņi piegāja pie automašÄ«nas A. Babenko atvÄ“ra logu un V. Krivoshey sasveicinājās un pateica A. Babenko, ka viņi iepriekš tikās ar viņu kopā ar “Genu” (G. Vaļaginu), un viņiem ir nepabeigts jautājums.

A. Babenko palÅ«dza V. Krivoshey noņemt cepuri. V. Krivoshey precizÄ“ja Eksperimenta veicÄ“jiem, ka brilles, kas viņam tagad ir, saulÄ“ kļūs melnā krāsā. V. Krivoshey pateica, ka, kad viņš noņēma cepuri, A. Babenko viņu atpazina. V. Krivoshey doma bija tāda, ja tu vÄ“lies kādu atpazÄ«t, tad palÅ«dz noņemt brilles, lai paskatÄ«tos acÄ«s.

V. Krivoshey pateica, ka sarunas mÄ“rÄ·is bija pierādÄ«t A. Babenko saistÄ«bu ar M. Bunkus slepkavÄ«bu, un izmantot iepriekš izstrādāto leÄ£endu. Viņi to panāca. V. Krivoshey pastāstÄ«ja par sarunu, kad G. Vaļagins nesamaksāja naudu, motivÄ“jot to ar kļūdu slepkavÄ«bas izpildes laikā (radās tehniskas problÄ“mas ierocim tā izmantošanas laikā). V. Krivoshey teica, ka kļūda nav viņu, tā radās tādēļ, ka “Gena” (G. Vaļagins) iedeva viņiem “automātu” (šaujamieroci) tehniski bojātu.

Eksperimenta veicÄ“js pajautāja, vai bija kļūda. V. Krivoshey atbildÄ“ja, ka pÄ“c “leÄ£endas” kļūda bija, bet, kā bija Ä«stenÄ«bā, zina tikai tas, kurš šÄva. K. Bunkus pateica, ka tagad viņš saprot, ko nozÄ«mÄ“ “specoperācija”. V. Krivoshey pateica, ka “specoperācija” tas ir, ka viņiem bija “aizsegs”, policijas specvienÄ«ba, jo policija juta apdraudÄ“jumu no A. Babenko puses.

Turpinoties sarunai, K. Bunkus jautāja, kādā statusā un kādas liecÄ«bas viņš sniedza policijā. V. Krivoshey paskaidroja par sniegtajām liecÄ«bām, pasniedzot tās kā iepriekš izstrādātu “leÄ£endu”. V. Krivoshey teica, ka liecÄ«bas sniedza aizdomās turamās personas statusā.

K. Bunkus jautāja, vai V. Krivoshey ir kaut kādi citi pierādÄ«jumi par iepriekš minÄ“to faktu. V. Krivoshey piedāvāja aprunāties ar viņa draugu, vārdā “Vlads”, tālruņa Nr. XXX un sievu “Liliju”, tālruņa Nr. XXX. IespÄ“jams, pie viņiem palika ieraksti un iedeva viņu tālruņa numurus. K. Bunkus jautāja, ja V. Krivoshey sniegtā informācija apstiprināsies, un viņš saņems atlÄ«dzÄ«bu, vai viņš gatavs tālāk piedalÄ«ties procesā. V. Krivoshey atbildÄ“ja, ka gatavs liecināt liecinieka statusā. V. Krivoshey pateica, ka tagad gatavo vÄ“l vienu vÄ“stuli ar plašÄku informāciju, kuru nosÅ«tÄ«s arÄ« K. Bunkusam.

Tālāk saruna bija par policijas darbu, policijas darbiniekiem un prokuroriem, kuri izmeklÄ“ M. Bunkus slepkavÄ«bas krimināllietu. V. Krivoshey teica, ka ar prokuratÅ«ras darbu viņš, kopumā, ir apmierināts. Sarunas turpinājumā V. Krivoshey teica, ka neuzticas policijas darbiniekiem, kuri veic M. Bunkusa slepkavÄ«bas izmeklÄ“šanu.

Sarunas laikā V. Krivoshey pieminÄ“ja TV3 raidÄ«juma “Nekā personÄ«ga” sižetu, par M. Bunkusa slepkavÄ«bas izmeklÄ“šanu. V. Krivoshey komentÄ“ja, ka pÄ“c viņa domām policijas darbinieks “Kāpostiņš” ir “grÄ“kāzis”. V. Krivoshey teica, ka “Kāpostiņu” viņš nepazÄ«st, un nav ticies ar viņu. Sarunas turpinājumā V. Krivoshey pateica, ka to visu “izdarÄ«ja” Romāns Jašins, kopā ar personu “Dima”, sÄ«kāk neprecizÄ“jot. Sarunas beigās viņi pārrunāja turpmākās saziņas iespÄ“jas un juridiskās palÄ«dzÄ«bas sniegšanu.

Ap plkst. 18.00 tikšanās beidzās, un V. Krivoshey devās prom.

Saruna notika krievu un latviešu valodā.

Sarunu laikā tika izmantotas speciālas ieraksta ierīces.

OperatÄ«vā eksperimenta veikšana tika uzdota specializÄ“tai valsts iestādei (VP GKrPP IAP). OperatÄ«vais eksperiments tika fiksÄ“ts ar speciālu tehniku.”

Ar šo tad arÄ« Viktora Krivošeja naivajam “biznesa plānam” pienāk gals, – viņš nav ņēmis vÄ“rā to, ka jau vismaz vairākus mÄ“nešus Bunkus Ä£imenes pārstāvji “strādā” roku rokā ar izmeklÄ“šanu, tās “atklātās slepkavÄ«bas” versija “hiÄ“nu bandu” pilnÄ«bā apmierina, tā jau sarakstÄ«jusi miljonu kompensāciju pieteikumus, mÄ“rÄ·Ä“jot uz naudÄ«go Mihaila Uļmana un Aleksandra Babenko Ä«pašumiem.

Tiesa, interesanta nianse ir tā, ka par Viktora Krivošeja plāniem tikties ar Kasparu Bunku ir lieliski informÄ“ti policijas darbinieki, – bet par to plašÄk grāmatā „HiÄ“nu biznesa projekts”.