Iesaki rakstu:

^{Latvijas AizsardzÄ«bas ministrija nokaitināja Saeimas deputātus ar taisnošanos par nespÄ“ju atbildÄ“t uzņēmÄ“jiem ne jā, ne nÄ“ par jau izstrādāto ieroču pirkšanu vai nepirkšanu.}

AizsardzÄ«bas ministrijas darbÄ«bu militāro pasÅ«tÄ«jumu došanā vietÄ“jiem uzņēmumiem izskatÄ«ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurÄ“tspÄ“jas apakškomisijas un AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijas IekšÄ“jās drošÄ«bas apakškomisijas kopsÄ“des dalÄ«bnieki.

Abu apakškomisju vadÄ«tāju vietas atstātas opozÄ«cijai Nacionālās apvienÄ«bas izpildÄ«jumā, bet personāli Edgaram Butānam un EdvÄ«nam Šnorem. E. Butāns pavÄ“stÄ«ja, ka pÄ“dÄ“jā mÄ“neša laikā apmeklÄ“jis četrus militāras produkcijas ražotājus un visur dzirdÄ“jis vienu un to pašu, ka AizsardzÄ«bas ministrija mÄ“nešiem un gadiem nevar izlemt, kādu tehniku tai vajadzÄ“s vai nevajadzÄ“s.

Savukārt uzņēmÄ“ji nevar uz nezināmu laiku rezervÄ“t ražošanas jaudas tādu cerÄ«bu dēļ, ka kaut kad viņi varbÅ«t drÄ«kstÄ“s startÄ“t ieroču u.c. kara materiālu iepirkumu konkursos ar nezināmu rezultātu.

Aizsardzības ministrija neko nesaka ne uzņēmējiem, ne deputātiem

IzrādÄ«jās, ka pret Saeimas deputātiem AizsardzÄ«bas ministrija izturas tieši tāpat, kā pret uzņēmÄ“jiem. Proti, bija atsÅ«tÄ«jusi uz Saeimu AizsardzÄ«bas industrijas un inovāciju politikas departamenta direktori Vinetu Mileiko, kura ne uz vienu no deputātu jautājumiem atbildÄ“t pÄ“c bÅ«tÄ«bas nevarÄ“ja un nedrÄ«kstÄ“ja.

“Man tas šÄ·iet ļoti mulsinoši,” par AizsardzÄ«bas ministrijas atsÅ«tÄ«tās pārstāves rangu un atbildÄ“m sacÄ«ja bijusÄ« Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja, bet iepriekšÄ“jā Latvijas valdÄ«bā aizsardzÄ«bas ministre Ināra MÅ«rniece: "Ja mÄ“s esam uzlikuši dronu koalÄ«ciju uz tik augstas latiņas, tad kaut kas ir jādara, lai koalÄ«cija darbotos. Ja mÄ“s gribam attÄ«stÄ«t militāro industriju, tad kaut kas ir jādara, lai šo procesu veicinātu. GrÅ«ti virzÄ«t lielus pārmetumus kolÄ“Ä£ei, kura šeit pārstāv ministriju. Jāskatās, kāda ir ministrijas vadÄ«bas attieksme, cik nopietni tā uztver šÄdas diskusijas. Diemžēl ministrijas vadÄ«bu šeit neredzam. VarbÅ«t vajadzÄ«ga jauna diskusija ar cilvÄ“kiem, no kuriem varÄ“tu prasÄ«t rezultātu.”

Par AizsardzÄ«bas ministrijas kavÄ“šanās ilustrāciju kalpoja kaujas laukam bÅ«vÄ“ts transporta lÄ«dzeklis “VR Fox”. PlašÄka sabiedrÄ«ba par tāda projekta esamÄ«bu un tā gatavÄ«bas pakāpi varÄ“ja uzzināt no aÄ£entÅ«ras LETA 2022. gada 2. septembra ziņas, ka 5. septembrÄ« Ä€dažu poligonā tikšot prezentÄ“ts SIA “Baltic Motorsport Promotion” un SIA “Vāģi” izstrādāta pilnpiedziņas transportlÄ«dzekļa prototips “VR-1-FOX”. AtrādÄ«ts tas tika toreizÄ“jam aizsardzÄ«bas ministram Artim Pabrikam un Nacionālo bruņoto spÄ“ku komandierim LeonÄ«dam Kalniņam.

PrezentÄ“tāju pusÄ“ tika minÄ“ts SIA "Baltic Motorsport Promotion" valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Mārtiņš DzenÄ«tis. 2024. gada 16. aprÄ«lÄ« viņš piedalÄ«jās Saeimas apakškomisiju kopsÄ“dÄ“ un pÄ“c tās pastāstÄ«ja “NeatkarÄ«gajai” par savu produktu. Viņš apliecināja, ka Latvijas bruņotie spÄ“ki L. Kalniņa personā atzinuši šo pārvietošanās lÄ«dzekli par vajadzÄ«gu, atbilstošu utt., bet AizsardzÄ«bas ministrija lÄ«dz šai dienai nav spÄ“jusi atbildÄ“t ne par ražojuma pirkšanu, ne par nepirkšanu, ne par konkursu vai kādiem citiem nosacÄ«jumiem, atkarÄ«bā no kuriem ražojums tiktu pirkts vai nepirkts. Taču uzņēmums nespÄ“s vÄ“l nezināmu laiku uz priekšu uzturÄ“t produkta piedāvājumu, t.i., uzņēmuma iekārtas un darbinieku sastāvu atbilstoši tam, lai produktu sāktu ražot lielākā vai mazākā, bet rÅ«pnieciskā apjomā.

LÄ«dzÄ«gi pārvietošanās lÄ«dzekļi kara materiālu tirgÅ« nopÄ“rkami par apmÄ“ram 200 tÅ«kstošiem eiro gabalā. KonkrÄ“to Latvijas produkta cenu nav iespÄ“jams pateikt, jo to lielā mÄ“rā ietekmÄ“tu pasÅ«tÄ«to transporta lÄ«dzekļu skaits. VÄ“l cita lieta ir transporta lÄ«dzekļu aprÄ«kojums ar šaušanas, radioelektroniskās cīņas vai cilvÄ“ku glābšanas lÄ«dzekļiem.

Deputāti uztraucas, ierēdņi mierina

Apakškomisiju kopsÄ“des laikā tika vairākkārt atkārtotas un uzsvÄ“rtas trÄ«s lietas. Pirmā, ka gadÄ«jums ar “Fox” ir tipisks piemÄ“rs tam, kā vispār darbojas AizsardzÄ«bas ministrija. Otrā, ka šÄ« ministrija 2024. gada pavasarÄ« turpina darboties tā, it kā par karu Ukrainā tai vispār nekas nebÅ«tu zināms. TrešÄ, ka Latvijas uzņēmumiem gandrÄ«z neiespÄ“jami pārdot militāras nozÄ«mes produkciju ārzemju armijām, ja viņi nevar apliecināt, ka viņu produkciju iemanto Latvijas armija.

TeorÄ“tiski Latvijas uzņēmumiem radušÄs lÄ«dz šim neiedomājamas iespÄ“jas tieši militārās tehnikas virzienā, jo šÄ«s tehnikas paraugiem bÅ«tu jānokļūst uz pasaules mÄ“roga skatuves, t.i., Krievijas-Ukrainas kara frontÄ“s. Ja šÄ« tehnika sevi labi parādÄ«tu reālā karā, tad tā iegÅ«tu nesalÄ«dzināmi augstāku prestižu, nekā ar paraugdemonstrÄ“jumiem Ä€dažu poligonā. Praktiski šÄ«s izredzes mazas, jo Latvija AizsardzÄ«bas ministrijas personā nespÄ“j noorganizÄ“t mÅ«su tehnikas paraugu nonākšanu lÄ«dz Ukrainai. Latvija, lÅ«k, dalās ar to tehniku, kāda Nacionālajiem bruņotajiem spÄ“kiem jau ir, bet jaunās vietÄ“jās izcelsmes tehnikas tiem nav.

V. Mileiko paskaidroja, ka AizsardzÄ«bas ministrija rakstot bruņoto spÄ“ku attÄ«stÄ«bas plānu nākamajiem 12 gadiem, no kura kļūšot skaidrāks, ko armijas vajadzÄ«bām iepirks un ko neiepirks. V. Mileiko nespÄ“ja pateikt, kad šis plāns tiks uzrakstÄ«ts un kad tas stāsies spÄ“kā. PÄ“c tam varÄ“s sākt skaitÄ«t 12 gadus, kuru laikā valsts no vietÄ“jiem ražotājiem varbÅ«t tomÄ“r kaut ko nopirks un tad piegādās Ukrainai. Karam Ukrainā jāieilgst uz vismaz 13 gadiem, lai Latvijas militārajai produkcijai pavÄ“rtos izredzes nonākt Ukrainā savlaicÄ«gi, kamÄ“r šÄ«s tehnikas izmantošana reālās kaujās nodrošinātu tai par naudu nenopÄ“rkamu reklāmu.

Deputātus ļoti satrauca AizsardzÄ«bas ministrijas nostāja atlikt lemšanu par bruņojuma iegādi varbÅ«t vÄ“l gadiem ilgi. AtzÄ«mÄ“jot to, ka pārmest par šÄdu nostāju V. Mileiko nav jÄ“gas, viņi centās ar ierÄ“dnes starpniecÄ«bu nodot ziņu AizsardzÄ«bas ministrijas vadÄ«tājiem, ka samÄ“rā netālu no Latvijas notiek karš. To izraisÄ«jusi Latvijas kaimiņvalsts un no tās nemitÄ«gi atskan draudi Latvijai. Runa nav par to, kādu ieguldÄ«jumu Latvijas Republikas tautsaimniecÄ«bā pÄ“c vairāk nekā 12 gadiem dos militārā rÅ«pniecÄ«ba, bet par to, vai Latvija tad vispār pastāvÄ“s.

“Ar lielām bažām uzzināju, ka Latvija uzņēmusies dronu koalÄ«cijas vadÄ«bu,” atzÄ«mÄ“ja E. Šnore. “Mazākais, ka tā bÅ«s milzÄ«ga izgāšanās. Bet - saprotiet! - no tā ir atkarÄ«ga gan Ukrainas, gan arÄ« mÅ«su drošÄ«ba.” “Å…emsim vÄ“rā, raudzÄ«simies kopā ar kolÄ“Ä£iem citās ministrijās, kā mÄ“s vÄ“l varam mainÄ«t šo pieeju, ņemot vÄ“rā karu Ukrainā,” viņu mierināja V. Mileiko.

Vieniem karš, bet citiem nauda

Pagaidām karš Ukrainā AizsardzÄ«bas ministrijai nozÄ«mÄ“ milzÄ«gu naudas straumi. Ja 2022. gadā, kura budžets tika gatavots pirms Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukuma Ukrainai, ministrijai nācās iztikt ar 758 miljoniem eiro, tad šÄ gada budžets jau pamanāmi pārlÄ“cis miljarda robežlÄ«niju lÄ«dz 1,13 miljardiem eiro. Tajā skaitā bruņoto spÄ“ku budžets audzis no 601,9 miljoniem lÄ«dz 918,3 miljoniem eiro. AtlÄ«dzÄ«bas augušas no 221,2 miljoniem lÄ«dz 341,5 miljoniem eiro, bet preču un pakalpojumu pirkšanas izdevumi no 205,1 miljona lÄ«dz 266,1 miljonam.

No 2022. un 2024. gada budžeta likumiem izrakstÄ«tie skaitļi liecina, ka ieroču un vispār nekādi iepirkumi nav AizsardzÄ«bas ministrijas un armijas prioritāte, jo to Ä«patsvars kopÄ“jos uzdevumos samÄ“rā mazs un pieaug daudz lÄ“nāk nekā kopÄ“jie izdevumi. ParādÄ“m un manevriem nepieciešamo kara tehnikas daudzumu Latvija pÄ“rk par salÄ«dzinoši lÄ“tu naudu vai nu kā lietotu tehniku, vai kā to, ko lielražotāji laiž izpārdošanā. NeizklausÄ«jās un neizskatÄ«jās cerÄ«gi tas, kā uzņēmÄ“ji sauca un Saeimas deputāti piebalsoja, lai AizsardzÄ«bas ministrija ieceļ tādu amatpersonu, pie kuras uzņēmÄ“ji varÄ“tu uzzināt, ko Latvijas armijai vajag no ražotājiem. ŠÄdas amatpersonas neesamÄ«ba jau ir pietiekami skaidra atbilde, ka armijai no viņiem nevajag gandrÄ«z neko.