StaÄ·a padomnieks atved StaÄ·i uz savas sievas rÄ«kotu pasÄkumu: vai „Rimi†rÄ«cÄ«ba LatvijÄ atbilst Zviedrijas labÄkajiem standartiem?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 08.12.2020.Ir skaidrs, ka pirmos 10 vai 15 gadus pÄ“c Baltijas valstu neatkarÄ«bas atgÅ«šanas šeit tikko ienÄkušo Rietumu investoru attieksme bija visai divdomÄ«ga – no vienas puses svaigs, neapgÅ«ts un potenciÄli labi pelnošs tirgus, no otras – juridiski un praktiski nesakÄrtota pusmežonÄ«ga postpadomju ekonomiskÄ, politiskÄ un juridiskÄ telpa. Šeit varÄ“ja daudz ko atļauties, jo nekÄdas pretestÄ«bas jau nebija – tikai svaigu dzÄ«vÄ“ pirmÄs lielÄs naudas smaku sajutuši politiÄ·i un viņu apkalpojošais personÄls.
Ko jaunu atklÄj nule iznÄkusÄ« grÄmata „BrÄlÄ«ba kvadrÄtÄâ€: Ä«ss pÄrskats
PIETIEK · 03.10.2019.Ko jaunu atklÄj nule apgÄdÄ „Dienas mediji” izdotÄ grÄmata „BrÄlÄ«ba kvadrÄtÄ”, kas tiek reklamÄ“ta ne vairÄk, ne mazÄk kÄ „pirmÄ pÄ“tnieciskÄs žurnÄlistikas grÄmata LatvijÄ”? Tiem lasÄ«tÄjiem, kas bažījas, ka nespÄ“s tikt galÄ ar šo izdevumu, kaut arÄ« tas ir tikai 126 lappuses garš un ļoti bilžains, piedÄvÄjam Ä«su pÄrskatu par to, ko jaunu Ä«sti atklÄj grÄmata, - gan bÅ«tisko, gan arÄ« ne tik bÅ«tisko.
Krievs pÄri visam! TÄ ir sabiedriskÄ medija Å¡ovinistu maskÄ“tÄ rÅ«pe par tÄ saukto vÄrda brÄ«vÄ«bu
Armands PuÄe · 21.05.2024.KaislÄ«bas ap sabiedriskÄ medija vajadzÄ«bu veidot Eiropas parlamenta deputÄtu kandidÄtu debates arÄ« krievu valodÄ ir skaistÄkais, kas ar Krievijas ietekmeļiem vai influenceriem šeit varÄ“ja notikt. Prezidents RinkÄ“viÄs pagÄjušajÄ nedÄ“Ä¼Ä faktiski piedzÄ«voja uzreiz divu SvÄ“to krÄ“slu demonstrÄciju – klÄtienÄ“ VatikÄnÄ un neklÄtienÄ“ ZaÄ·usalÄ, turklÄt pÄ“dÄ“jais gadÄ«jums arÄ« runÄja par mocekļiem un apustuļiem.
Par to, cik riskantas ir nesen emitÄ“tÄs „airBaltic†obligÄcijas par 340 miljoniem eiro. Martins Gauss melo
BrÄ«numi notiek · 21.05.2024.Martins Gauss melo. Gan valdÄ«bai, gan Latvijas cilvÄ“kiem. Gauss saka, ka kompÄnija zeļ, nesen emitÄ“tie parÄda vÄ“rtspapÄ«ri ir gandrÄ«z zelta vÄ“rtÄ“. Aizejam paskatÄ«ties dokumentus.
Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plaÅ¡saziņas lÄ«dzekļu padomei: sniedziet argumentÄ“tus skaidrojumus vai beidziet izplatÄ«t nepatiesu informÄciju publiskajÄ telpÄ!
MatÄ«ss Žuravļevs* · 21.05.2024.SEPLP padomes locekļi dažÄdos pasÄkumos un masu medijos runÄ par krievu kolonistiem un okupantiem kÄ par mazÄkumtautÄ«bu. TÄ tiek saukti cilvÄ“ki, kuri ieradušies LatvijÄ pÄ“c 1940. gada 16. jÅ«nija un viņu pÄ“cteÄi. Šie cilvÄ“ki neadekvÄti tiek pielÄ«dzinÄti vecticÄ«bniekiem, kuri sen ir integrÄ“jušies, ievÄ“ro Satversmes vÄ“rtÄ«bas, dzÄ«vo LatvijÄ paaudzÄ“m ilgi un pieder Latvijai kopš valsts dibinÄšanas. RegulÄri no SEPLP pÄrstÄvjiem ir nÄcies dzirdÄ“t, ka krievijas valsts valoda ir mazÄkumtautÄ«bu valoda. Tas neatbilst patiesÄ«bai un ir diskriminÄ“joši.