Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir zaudÄ“jis administratÄ«vo tiesu, un tagad šai iestādei nāksies atklāt vismaz daļu patiesÄ«bas par bÄ“dÄ«gi slaveno pÄ“rn notikušo VID reorganizāciju – lÄ«dz tiesas spriedumam prettiesiski slÄ“pto informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam.

PagājušÄ gada 2. maijā toreizÄ“jā VID vadÄ«tāja Ilze CÄ«rule medijiem paziņoja, ka „lÄ«dz šim Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijā dienesta darbavietu skaits ir samazināts par aptuveni 250, gan likvidÄ“jot neaizpildÄ«tās vakances, gan atlaižot darbiniekus”.

Taču precÄ«zas ziņas par reorganizācijas plānu, neaizpildÄ«tajām vakancÄ“m un it kā atlaistajiem darbiniekiem tā arÄ« netika atklātas, tā vairojot aizdomas par to, ka reorganizācija patiesÄ«bā notiek tikai, lai atbrÄ«votos no vadÄ«bai nevÄ“lamiem darbiniekiem un vietā nozÄ«mÄ“jot „savÄ“jos”.

Tagad administratÄ«vā rajona tiesa ir daļēji apmierinājusi Lato Lapsas prasÄ«bu un uzdevusi VID mÄ“neša laikā publiskot prettiesiski slÄ“pto informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš dienesta reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam.

Pietiek šodien publisko pilnu administratÄ«vās rajona tiesas spriedumu.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018.gada 29.martā

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 22.maija atteikuma Nr.9.6-5/167 sniegt informāciju atzÄ«šanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam sniegt Lato Lapsas 2017.gada 2.maija iesniegumā pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] PieteicÄ“js 2017.gada 2.maijā vÄ“rsās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - dienests), lÅ«dzot sniegt šÄdu informāciju: 1) no kura datuma ir sākusies dienesta reorganizācija; kas un kad pieņēmis lÄ“mumu par šo reorganizāciju; vai pirms reorganizācijas bija sastādÄ«ts un apstiprināts reorganizācijas plāns; ja jā, kas un kad to bija sastādÄ«jis un apstiprinājis; lÅ«gts pievienot arÄ« plāna kopiju. Ja šÄda plāna nebija, tad kā tieši notiek reorganizācijas pasākumu secÄ«ba; 2) cik tieši un kādas tieši „neaizpildÄ«tās vakances” ir likvidÄ“tas kopš šÄ«s reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam; 3) cik tieši un kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šÄ«s reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam.

PieteicÄ“js norādÄ«ja, ka pieprasÄ«tā informācija viņam nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“, sabiedrÄ«bas informÄ“tÄ«bu par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izmantošanu un labas pārvaldÄ«bas principus (lietas 7.lapa).

Uz minÄ“to iesniegumu pieteicÄ“js saņēma dienesta 2017.gada 22.maija vÄ“stuli Nr.9.6- 5/167 (turpmāk - atbildes vÄ“stule) (lietas 14.-15.lapa), kurā norādÄ«ts, ka rÄ«kojumu par dienesta amata vietu skaita samazināšanu 2016.gada 3.maijā parakstÄ«jusi dienesta Ä£enerāldirektore. Saskaņā ar minÄ“to rÄ«kojumu, dienesta kopÄ“jais amata vietu skaits samazināms par 565 amata vietām, secÄ«gi rÄ«kojumā noteiktajos termiņos. Lai paaugstinātu dienesta efektivitāti, pirms katras dienesta patstāvÄ«gās struktÅ«rvienÄ«bas reorganizācijas (t.sk. amata vietu skaita samazināšanas) tiek apkopoti tās darba rezultāti. Tā ietvaros dienests veic noteikto uzdevumu un procesu izpildes analÄ«zi, analizÄ“ cilvÄ“kresursu noslodzi un darba rezultātus, tāpat tiek identificÄ“tas un novÄ“rstas problÄ“mas, definÄ“ts veicamo darbÄ«bu kopums situācijas uzlabošanai, noteikti izmaiņu rezultātā sasniedzamie mÄ“rÄ·i. Tāpat dienests sniedzis informāciju (datu apkopojumu tabulas veidā) par amata vietu samazinājumu laika periodā no rÄ«kojuma izdošanas brīža lÄ«dz 2017.gada 1.maijam. Dienests informÄ“jis pieteicÄ“ju, ka kopš reorganizācijas sākuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam ir atbrÄ«voti 111 nodarbinātie, t.sk. 91 darbinieks un 20 ierÄ“dņi. Nodarbināto skaita samazināšanas vai amata likvidācijas gadÄ«jumā tiek atbrÄ«voti tie nodarbinātie, kuriem ir sliktāki darba rezultāti (ņemot vÄ“rā izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us) un zemāka kvalifikācija.

[2] PieteicÄ“js tiesā iesniegtajā pieteikumā (lietas 4.-5.lapa) norādÄ«ja, ka uz minÄ“to informācijas pieprasÄ«jumu saņēma 2017.gada 15.maija (acÄ«mredzot domāts - 22.maija) vÄ“stuli, kurā dienests nav sniedzis pieprasÄ«to informāciju par to, no kura datuma ir sākusies dienesta reorganizācija; vai pirms reorganizācijas bija sastādÄ«ts un apstiprināts reorganizācijas plāns; ja jā, kas un kad to bija sastādÄ«jis un apstiprinājis; dienests nav sniedzis arÄ« pieprasÄ«to plāna kopiju, kā arÄ« informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šÄ«s reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1 .maijam.

[3] Dienests paskaidrojumā tiesai (lietas 24.-25.lapa) norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minēto.

[3.1] Atbildes vÄ“stulÄ“ norādÄ«ts datums, kad izdots dienesta rÄ«kojums par dienesta amata vietu skaita samazināšanu un rÄ«kojuma parakstÄ«tājs. Formāls reorganizācijas pasākumu plāns, kādu pieteicÄ“js apraksta savā pieteikumā, dienestā netika izstrādāts, dienests atbildes vÄ“stules trešajā rindkopā paskaidrojis par procedÅ«ru, veiktajiem pasākumiem un to secÄ«bu, kā notiek reorganizācija iestādÄ“. TādÄ“jādi pieteicÄ“jam atbilde uz 1.punkta jautājumiem pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir sniegta.

[3.2] SaistÄ«bā ar 3.punktā norādÄ«tajiem jautājumiem, pieteicÄ“jam ir sniegta precÄ«za un pilnÄ«ga informācija par skaitu, cik darbinieki ir atlaisti kopš reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam. AttiecÄ«bā uz jautājumu, kādi tieši darbinieki tika atlaisti, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju, dienests ir ievÄ“rojis Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 5.punktu. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā tika veikts novÄ“rtÄ“šanas process - reorganizācijas laikā tika analizÄ“ti un izvÄ“rtÄ“ti darbinieku darba izpildes rezultāti, veikts novÄ“rtÄ“jums, pamatojoties uz kuru tika atbrÄ«voti tie nodarbinātie, kuriem bija sliktāki darba rezultāti. PieteicÄ“ja pieprasÄ«tās informācijas sniegšana pārkāptu arÄ« Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.pantā norādÄ«tās personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, kā arÄ« Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 6.pantā norādÄ«tās personas tiesÄ«bas uz savu datu aizsardzÄ«bu.

[3.3] PieteicÄ“ja norādÄ«tais mÄ“rÄ·is, kuram nepieciešama informācija par to, kuri tieši darbinieki tika atlaisti, nav vÄ“rtÄ“jams kā leÄ£itÄ«ms attiecÄ«bā uz nodarbināto, kuri tika atlaisti, tiesÄ«bām uz savu datu un privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bu.

[3.4] Dienests pieteicējam ir sniedzis atbildi pēc būtības - visu pieprasīto informāciju, kura neaizskar personu tiesības uz savu datu un privātās dzīves aizsardzību.

[4] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratÄ«vās lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des, ja likumā nav noteikts citādi.

PārbaudÄ«jusi lietas materiālus, tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js nav lÅ«dzis lietas izskatÄ«šanu mutvārdu procesā. Tāpat lietā ir savākti lietas dalÄ«bnieku paskaidrojumi un citi pierādÄ«jumi, un nepastāv citi šÄ·Ä“ršÄ¼i lietas izskatÄ«šanai rakstveida procesā, tādÄ“jādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus un lietā esošos lietas dalÄ«bnieku paskaidrojumus un pārÄ“jos pierādÄ«jumus, secina, ka pieteikums apmierināms daļā.

[6] Vispirms tiesa precizÄ“ prasÄ«juma priekšmetu.

KonkrÄ“tajā lietā no pieteikuma, kā arÄ« pieteicÄ“ja 2017.gada 2.maija iesnieguma dienestam izriet, ka pastāv strÄ«ds par to, vai dienests ir sniedzis pieteicÄ“jam informāciju uz sekojošiem jautājumiem: 1) no kura datuma ir sākusies dienesta reorganizācija; 2) vai pirms reorganizācijas bija sastādÄ«ts un apstiprināts reorganizācijas plāns; ja jā, kas un kad to bija sastādÄ«jis un apstiprinājis; lÅ«gts pievienot arÄ« plāna kopiju; 3) ja šÄda plāna nebija, tad kā tieši notiek reorganizācijas pasākumu secÄ«ba.

Lietā nav strÄ«da par to, ka dienests nav sniedzis pieteicÄ“jam informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šÄ«s reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam. TomÄ“r dienests uzskata, ka nav pamata sniegt šo informāciju.

Iestādes atteikums sniegt informāciju ir jāvÄ“rtÄ“ kā administratÄ«vais akts, nevis kā faktiskā rÄ«cÄ«ba. Informācijas izsniegšana ir faktiskā rÄ«cÄ«ba, bet atteikums to izsniegt vÄ“rtÄ“jams kā administratÄ«vais akts. Tas pamatojams ar to, ka ar atteikumu notiek iejaukšanās personas tiesÄ«bās, nevis rodas tikai faktiskas sekas. TādÄ“jādi tiesai konkrÄ“tajā lietā ir arÄ« jāvÄ“rtÄ“ dienesta atteikuma pamatojums, tātad jāvÄ“rtÄ“ atteikums kā administratÄ«vais akts. SecÄ«gi prasÄ«juma priekšmets ir papildināms un tas ir par dienesta 2017.gada 22.maija atteikuma Nr.9.6-5/167 sniegt informāciju atzÄ«šanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu dienestam sniegt dienestam 2017.gada 2.maija iesniegumā pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - atvainošanos.

[7] No dienesta atbildes vÄ“stules izriet, ka dienests ir sniedzis pieteicÄ“jam informāciju par dienesta Ä£enerāldirektores 2016.gada 3.maija rÄ«kojumu par dienesta amata vietu skaita samazināšanu, kā arÄ« informāciju tabulas veidā ar datu apkopojumu par amata vietu samazinājumu laikā periodā no rÄ«kojuma izdošanas brīža lÄ«dz 2017.gada 1.maijam. Dienests atbildes vÄ“stules trešajā rindkopā paskaidrojis par procedÅ«ru, veiktajiem pasākumiem un to secÄ«bu, kā notiek reorganizācija iestādÄ“.

No minētā, kā arī dienesta paskaidrojumiem izriet, ka dienesta reorganizācija ir sākusies 2016.gada 3.maijā, formāls reorganizācijas pasākumu plāns netika izstrādāts.

Par reorganizācijas pasākumu secÄ«bu no dienesta atbildes vÄ“stules un paskaidrojumiem izriet, ka pirms katras dienesta patstāvÄ«gās struktÅ«rvienÄ«bas reorganizācijas tiek apkopoti tās darba rezultāti, analizÄ“ti noteiktie uzdevumi un izpildes process, cilvÄ“kresursu noslodze un darba rezultāti, tiek noteikti mÄ“rÄ·i un veicamo darbÄ«bu plāns. NovÄ“rtÄ“šanas procesa gaitā tiek atbrÄ«voti tie nodarbinātie, kuriem bija sliktāki darba rezultāti (ņemot vÄ“rā izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us) un zemāka kvalifikācija.

TādÄ“jādi pieteicÄ“jam atbilde uz viņa uzdotajiem jautājumiem (no kura datuma ir sākusies dienesta reorganizācija; vai pirms reorganizācijas bija sastādÄ«ts un apstiprināts reorganizācijas plāns; ja jā, kas un kad to bija sastādÄ«jis un apstiprinājis; lÅ«gts pievienot arÄ« plāna kopiju; ja šÄda plāna nebija, tad kā tieši notiek reorganizācijas pasākumu secÄ«ba) ir sniegta, un tiesai nav pamata uzlikt pienākumu dienestam atkārtoti sniegt šo informāciju.

[8] Attiecībā uz informāciju par atlaistajiem darbiniekiem tiesa norāda turpmāk minēto.

[8.1] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 3.pantu, informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamÄ«bas informācijā. Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu un otrās daļas 1., 4. un 5.punktu ierobežotas pieejamÄ«bas informācija ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. Par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu, par fiziskās personas privāto dzÄ«vi, vai kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansÄ“šana paredzÄ“ta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistÄ«ti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldÄ«bu vajadzÄ«bām vai citādi saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu) un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesu. Savukārt minÄ“tā likuma 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificÄ“ta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi tiek aizsargāta ar likumu.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 1.pantu šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir aizsargāt fizisko personu pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, it Ä«paši privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, attiecÄ«bā uz fiziskās personas datu (turpmāk — personas dati) apstrādi. Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma izpratnÄ“ saskaņā ar šÄ likuma 2.panta 3.punktu fiziskas personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu.

Personas vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs attiecas uz identificÄ“tu fizisko personu, proti, ļauj identificÄ“t personu. Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 6.pants noteic, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesÄ«bas uz savu personas datu aizsardzÄ«bu. Personas datu aizsardzÄ«ba tostarp izriet no Satversmes 96.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves, mājokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu. Personas datu apstrāde, tostarp izņēmuma kārtā bez datu subjekta piekrišanas, ir stingri noteikta Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7.pantā.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“js ir pieprasÄ«jis citu personu datus, tādēļ šÄda informācija saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu un otrās daļas 4.punktu ir atzÄ«stama par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un šÄdas informācijas apstrāde ir pieļaujama, ievÄ“rojot Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likumā noteikto regulÄ“jumu.

TomÄ“r šis secinājums nav pats par sevi pamats informācijas nesniegšanai.

[8.2] Demokrātiska sabiedrÄ«ba ir ieinteresÄ“ta gan informācijas atklātÄ«bā, kas ietver piekļuvi dažādiem datiem, gan indivÄ«du privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bas un neaizskaramÄ«bas nodrošināšanā. Gan piekļuve publiskiem dokumentiem, gan privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«ba ir atzÄ«tas par pamattiesÄ«bām. ŠÄ«s tiesÄ«bas nostiprinātas ne vien Satversmes 96.pantā (noteic privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu) un 100.pantā (citstarp noteic tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju), bet saistÄ«tas arÄ« ar tiesÄ«bām piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bas darbÄ«bā (Satversmes 101.pants) un tiesÄ«bām vÄ“rsties ar iesniegumu un saņemt atbildi (Satversmes 104.pants).

Ä«stenojot iepriekš minÄ“tās tiesÄ«bas, nereti gadās situācijas, kā tas ir konkrÄ“tajā gadÄ«jumā, kurās saskaras dažādu personu pretÄ“jas tiesÄ«bas. Nepārprotami, ka šÄdās situācijās kādas no tiesÄ«bām nākas ierobežot, izvÄ“rtÄ“jot tiesÄ«bu nozÄ«mÄ«gumu, ierobežojuma nepieciešamÄ«bu un samÄ“rÄ«bu (skat. Augstākās tiesas 2012.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-606/2012 9.punktu).

Lietā nav strÄ«da, ka tiesÄ«bas uz informāciju nav absolÅ«tas un tām ir ar likumu noteikti izņēmumi. Taču izņēmumi no šÄ«m tiesÄ«bām ir interpretÄ“jami un piemÄ“rojami šauri, lai netiktu radÄ«ti šÄ·Ä“ršÄ¼i vispārÄ“jā principa piemÄ“rošanai. Ar to vien, ka dokuments ir saistÄ«ts ar interesÄ“m, kuras aizsargā izņēmums, nepietiek, lai attaisnotu šÄ« izņēmuma piemÄ“rošanu. ŠÄdu piemÄ“rošanu principā var pamatot tikai tad, ja iestāde ir iepriekš novÄ“rtÄ“jusi, pirmkārt, vai iespÄ“ja iepazÄ«ties ar dokumentu var konkrÄ“ti un faktiski apdraudÄ“t aizsargātas intereses, un, otrkārt, vai nepastāv primāras sabiedrÄ«bas intereses, kas pamato konkrÄ“tā dokumenta izpaušanu. Turklāt riskam, ka tiks apdraudÄ“tas aizsargātās intereses, ir jābÅ«t saprātÄ«gi paredzamam, nevis tikai hipotÄ“tiskam. Iestādei, lai piemÄ“rotu izņēmumu, ir jāveic konkrÄ“ta pārbaude un tā ir jāatspoguļo lÄ“muma pamatojumā (sa1. Eiropas SavienÄ«bas VispārÄ“jās tiesas 2010.gada 9.jÅ«nija sprieduma lietā T-237/05 41.punktu).

[8.3] KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“ja pieprasÄ«tie dati ietver arÄ« datus par konkrÄ“tām fiziskajām personām. PieprasÄ«tie dati neattiecas uz sensitÄ«vu vai citādu izteikti personisku informāciju par fiziskās personas privāto dzÄ«vo. Dokumenti, kuros ietverti pieprasÄ«tie dati, lielā mÄ“rā saistÄ«ti ar valsts rÄ«cÄ«bu ar tās mantu un finanšu lÄ«dzekļiem. Šo dokumentu sastādÄ«šanas nolÅ«kam ir maz kas kopÄ«gs ar personas datiem kā tādiem.

Tiesa nesaskata un argumenti par to atbildes vÄ“stulÄ“ un dienesta paskaidrojumos nav ietverti, kā pieprasÄ«to datu izpaušana pieteicÄ“jam varÄ“tu nodarÄ«t reālu kaitÄ“jumu fizisko personu cieņai vai privātajai dzÄ«vei. Iejaukšanās fiziskās personas privātajā dzÄ«vÄ“ ar datu izpaušanu šÄdā gadÄ«jumā, pat ja bÅ«tu, bÅ«tu atzÄ«stama par gaužām minimālu.

Turklāt Augstākā tiesa jau iepriekš, 2010.gada 1.jÅ«lija spriedumā lietā Nr.SKA- 347/2010 ir norādÄ«jusi, ka par valsts lÄ«dzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrÄ«bas leÄ£itÄ«mas intereses lokā, aizsardzÄ«ba ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Savukārt, ja dokumentos, kas satur pieprasÄ«to informāciju, ietverti arÄ« tādi dati par fizisko personu, kas nav saistāmi ar mÄ“rÄ·i kontrolÄ“t izdevumu izlietojumu (piemÄ“ram, privātās personas bankas konts, tālruņa numurs u.tm1.), sniedzot pieprasÄ«to informāciju, šie dati nav jāizpauž. Papildus minÄ“tajam tiesa norāda, ka, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta 9.2 daļas 3.punktu un vienpadsmito daļu, kā arÄ« Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumiem „KārtÄ«ba, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām” (spÄ“kā no 2016.gada 27.aprīļa), dienesta amatpersonu un darbinieku vārdi un uzvārdi, kā arÄ« viņu atalgojums tiek publiskots, un pašlaik, ieguldot laiku, kā arÄ« salÄ«dzinot dienesta nodarbināto sarakstus pa mÄ“nešiem, ir iespÄ“jams konstatÄ“t, kādi darbinieki vairs nestrādā dienestā.

SecÄ«gi dienesta atteikums sniegt pieteicÄ“jam informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šÄ«s reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam, ir prettiesisks.

[8.4] AttiecÄ«bā uz dienesta iebildumiem par pieteicÄ“ja leÄ£itÄ«mo interesi saņemt šo informāciju, tiesa norāda turpmāk minÄ“to.

Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamÄ«bas informācija var tikt izsniegta, ja tās sniegšana ir pieprasÄ«ta rakstveidā un informācijas pieprasÄ«tājs norāda mÄ“rÄ·i, kādam tā tiks izmantota, tādÄ“jādi Informācijas atklātÄ«bas likums paredz iespÄ“ju izsniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

Tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js rakstveida informācijas pieprasÄ«jumā ir norādÄ«jis, ka viņš vÄ“las iegÅ«t šo informāciju, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“, sabiedrÄ«bas informÄ“tÄ«bu par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izmantošanu un labas pārvaldÄ«bas principus.

Satversmes tiesa 1999.gada 6.jÅ«lija spriedumā lietā â„–.04-02(99) ir atzinusi, ka personas tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretÄ“jo. TādÄ“jādi ikviens ierobežojums iegÅ«t informāciju iztulkojams iespÄ“jami šauri.

Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionÄ“šanas neatņemama pazÄ«me ir tās pārskatāmÄ«ba un informācijas par valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu pieejamÄ«ba. Pārvaldes iestādÄ“m savā ikdienas darbā jāievÄ“ro un jāpiemÄ“ro cilvÄ“ktiesÄ«bu normas, kas noteiktas SatversmÄ“ un citos likumos. Ikvienam cilvÄ“kam saskaņā ar Satversmi ir tiesÄ«bas bÅ«t informÄ“tam par valsts pārvaldes sistÄ“mas institÅ«ciju darbÄ«bu, lai pārliecinātos, ka tās efektÄ«vi, godÄ«gi un taisnÄ«gi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrÄ«bas uzticÄ“tās funkcijas (sk. Satversmes tiesas 1999.gada 6.jÅ«lija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) 2. un 3.punktu).

Kā jau tiesa ir norādÄ«jusi iepriekš, ja persona saņem atalgojumu no valsts vai pašvaldÄ«bu budžeta, tad attiecÄ«bā uz informāciju par minÄ“tās personas nodarbinātÄ«bu un atbrÄ«vošanu no amata vai darba tiesisko attiecÄ«bu pārtraukšanu ir piemÄ“rojami krietni zemāki tiesÄ«bu uz privāto dzÄ«vi aizsardzÄ«bas standarti nekā attiecÄ«bā uz citas valsts un pašvaldÄ«bu rÄ«cÄ«bā esošas personiski jÅ«tÄ«gas informācijas aizsardzÄ«bu. Atteikuma pamatā sniegt informāciju par šÄdas personas nodarbinātÄ«bu var bÅ«t tikai bÅ«tiska kaitÄ“juma valsts, pašvaldÄ«bas vai konkrÄ“tās fiziskās personas interesÄ“m iespÄ“jamÄ«ba. Šajā lietā tiesa minÄ“tā bÅ«tiskā kaitÄ“juma iespÄ“jamÄ«bu nesaskata. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, šajā lietā pieteicÄ“ja interese iegÅ«t ziņas nav raksturojama kā personiska interese, bet gan leÄ£itÄ«ma interese pārliecināties, kā valsts efektÄ«vi, godÄ«gi un taisnÄ«gi saskaņā ar likumiem izlieto valsts budžeta lÄ«dzekļus, un vai dienests Ä«steno reorganizāciju faktiski.

Tādējādi konkrētajā lietā tiesa konstatē pieteicēja leģitīmu interesi un līdz ar to arī tiesības saņemt informāciju no dienesta.

[9] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu dienestam atvainoties pieteicējam.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesÄ«gs prasÄ«t atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu par mantiskajiem zaudÄ“jumiem vai personisko kaitÄ“jumu, arÄ« morālo kaitÄ“jumu, kas viņam nodarÄ«ts ar administratÄ«vo aktu vai iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma (turpmāk - AtlÄ«dzināšanas likuma) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudÄ“jumus var nodarÄ«t ar prettiesisku administratÄ«vo aktu vai prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu. AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlÄ«dzināšanas pienākumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bā iespÄ“jams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudā.

Tātad no tiesÄ«bu normas izriet, ka atlÄ«dzināšanas pienākums var tikt izpildÄ«ts kā iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadÄ«jumā, ja atjaunošana nav iespÄ“jama vai nav adekvāta, piešÄ·irams atlÄ«dzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz AtlÄ«dzināšanas likuma 14.panta trešÄ daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tā gadÄ«juma apstākļus, konstatÄ“, ka privātpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitÄ“juma, tai skaitā morālā kaitÄ“juma, patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums var bÅ«t iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargātās tiesÄ«bas uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozÄ«mÄ«gām personas pamattiesÄ«bām. Vienlaikus konstatÄ“jams, ka pieteicÄ“js nav norādÄ«jis uz viņam nodarÄ«tā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem.

LÄ«dz ar to tiesa secina, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags aizskārums. PieteicÄ“js arÄ« nav norādÄ«jis uz citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem, kas bÅ«tu pamats izvÄ“rtÄ“t informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesÄ«bām. IzvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus, tiesa atzÄ«st, ka izskatāmajā lietā tiesas noteiktais pienākums dienestam sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju ir uzskatāms par atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu, bet pieteicÄ“ja prasÄ«jums par atvainošanos kā morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu ir noraidāms.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

PieteicÄ“js par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā (lietas 6.lapa). Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktu valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c pieteicÄ“ja iesnieguma saņemšanas iestādÄ“ AdministratÄ«vā procesa likuma 126.pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 329.panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

AtzÄ«t Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 22.maija atteikumu Nr.9.6-5/167 sniegt informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam, par prettiesisku.

Uzdot Valsts ieņēmumu dienestam viena mÄ“neša laikā no sprieduma stāšanās spÄ“kā sniegt Lato Lapsam informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas sākuma datuma lÄ«dz 2017.gada 1.maijam.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no tā sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0