Iesaki rakstu:

VeselÄ«bas ministrija laipni paziņo, ka Latvijas iedzÄ«votāji tiks sadalÄ«ti divās grupās un katrai no tām bÅ«s pieejama dažāda – labāka vai sliktāka veselÄ«bas aprÅ«pe. Ministre to nosauc par pilno un pamata pakalpojumu grozu. Grupas tiek veidotas pÄ“c principa – maksā vai nemaksā sociālo nodokli. Tiem, kas maksā – pilnais grozs, tiem, kas nemaksā – pamata grozs.

Ministrija uzskata, ka tas mazais grozs attiecas tikai uz kādiem 40 tÅ«kstošiem Latvijas iedzÄ«votāju. Tulkojumā tas nozÄ«mÄ“, ka sods par obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu neveikšanu ir iespÄ“jama pacienta nāve no sabiedrÄ«bas veselÄ«bu tieši neapdraudošÄm slimÄ«bām, piemÄ“ram, bronhiālās astmas, diabÄ“ta, asinsvadu slimÄ«bām, bet par soda izpildÄ«tāju ir izvÄ“lÄ“ts Ä£imenes ārsts, kurš nodokļu nemaksātājam izskaidros mazā (pamata) groza saturu.

Latvijas publiskajā telpā izskan arÄ« skaitlis, ka apdalÄ«ti tiks 120 tÅ«kstoši nodokļu nemaksātāju, bet mans viedoklis ir, ka patiesÄ«ba ir kaut kur pa vidu – ap 80 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku tiks tas pustukšais vai caurais grozs.

Viens ir veselÄ«bas ministres laimÄ«gais smaids un solÄ«jumi priekšvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“, kur viņa apgalvo, ka no onkoloÄ£iskām slimÄ«bām un sirds slimÄ«bām jāmirst nebÅ«šot pat nodokļu nemaksātājiem. Šie viņas solÄ«jumi ir pretrunā pašas radÄ«tajam VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumam.

Ja rÅ«pÄ«gāk palasa VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma 8. pantu, tad tas definÄ“ valsts apmaksātās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimumu, t.sk. 1. punkta 3. daļā nosakot, ka minimumā ietilpst Ä£imenes ārsta sniegtie veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi un ambulatorai ārstÄ“šanai paredzÄ“tās kompensÄ“jamās zāles psihisku un sabiedrÄ«bas veselÄ«bai bÄ«stamu slimÄ«bu ārstÄ“šanai. Pieņemsim, ka Anda ÄŒakša definÄ“s vÄ“zi un sirds slimÄ«bas par sabiedrÄ«bas veselÄ«bai bÄ«stamām slimÄ«bām.

SadalÄ«t iedzÄ«votājus divās grupās pÄ“c kādas pazÄ«mes nav nekas jauns. Ja grupu atšÄ·irÄ«bas ir pietiekami lielas (šajā gadÄ«jumā pilnais grozs pienākas vismaz 20 reižu lielākai ļaužu grupai nekā pustukšais grozs), tad sabiedrÄ«bas vairākums šo ziņu uztver ar lielu entuziasmu un atsaucÄ«bu. PiemÄ“ram, fašistiskajā Vācijā skaidri tika definÄ“ts, ka tajā otrajā grupā ietilpst ebreji, čigāni, psihiskie slimnieki, daļa invalÄ«du. Un viņiem tiešÄm valsts savu atbalstu ne tikai nesniedza, bet vÄ“l vairāk–‘ šis grupas cilvÄ“kus vienkārši iznÄ«cināja.

Nav grūti paraudzīties vēsturē uz Padomju Savienību, kur cilvēki tika represēti pēc dažādām pazīmēm, piemēram, budži un kulaki tika aizsūtīti uz vietām, kur bija jārok rūda, bet kur viss veselības pamata grozs bija jods un aktīvā ogle.

1956. gadā tika izveidotas dzÄ«vesvietas 101. kilometrā no RÄ«gas liekēžiem, proti vÄ«riešiem, kas bija atgriezušies no izsÅ«tÄ«juma, kam RÄ«gā neļāva pierakstÄ«ties kā padomju varas ienaidniekiem, bet kas nevarÄ“ja iekārtoties darbā (nemaksāja nodokļus!), jo viņiem nebija pieraksta. Lieki teikt, ka 101. kilometrā dzÄ«vojošajiem (piemÄ“ram, speciāli bÅ«vÄ“tās barakās pie BrÄ«dagas kroga) nepienācās nekāda medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba.

Protams, esmu noklausÄ«jies visa veida politiÄ·us, kas saka – tiem, kas nemaksā nodokļus, nepienākas laba medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba, jo viņi nemaksā naudu budžetā, kas uztur šo medicÄ«nu. Un arÄ« tos, kas apgalvo – valsts taču lielo grozu nodrošinās arÄ« pensionāriem, bÄ“rniem, bezdarbniekiem (kuri ir reÄ£istrÄ“jušies NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«rā), ÄŒernobiļas atomelektrostacijas avārijas likvidācijā cietušajām personām, personām, kurām ir noteikta invaliditāte, tradicionālo reliÄ£isko organizāciju mÅ«kiem un mÅ«Ä·enÄ“m klosteros un citiem. TaisnÄ«ba, bet tik un tā 40 lÄ«dz 120 tÅ«kstoši paliks bez palÄ«dzÄ«bas.

PÄ“dÄ“jā laikā esmu daudz pÄ“tÄ«jis, kas notiek ar bÄ“rniem, kas sasniedz 18 gadu vecumu un atstāj bÄ“rnu namus. Viņi nav dzÄ«vei sagatavoti, saņem dzÄ«vokli, bet Ä«stu darbu dabÅ« reti. Parasti strādā gadÄ«juma darbus, nonāk nelāgās grupās vai netiešÄ svešu ļaužu kalpÄ«bā. Šiem jauniešiem VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums gatavs palÄ«dzÄ“t lÄ«dz 24 gadu vecumam, bet pÄ“c tam ne. Lieki teikt, ka šajā grupā saslimstÄ«ba ar dažādām kaitÄ“m ir lielāka nekā populācijā kopumā.

ArÄ« Latvijas laukos vÄ“l pietiekami daudz mazu saimniecÄ«bu, kas spÄ“j saglabāt lauku vidi, apdzÄ«votÄ«bu laukos, bet šajās saimniecÄ«bās dzÄ«vojošie un strādājošie nereti nodokļus nemaksā. Ir gana daudz ļaužu, kas ar vienu likumu un veselÄ«bas ministres izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem tiks padarÄ«ti par otrās šÄ·iras cilvÄ“kiem ar ļoti ierobežotām tiesÄ«bām uz veselÄ«bas aprÅ«pi.

Jebkuram iedzÄ«votāju dalÄ«jumam pÄ“c nemedicÄ«niskām pazÄ«mÄ“m, kas nosaka veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu un kas var izraisÄ«t nāvi vai smagus veselÄ«bas traucÄ“jumus, ir fašisma pazÄ«mes. Atkārtošos– valstij ir pietiekami daudz resursu un veidu iekasÄ“t nodokļus, bet šis uzdevums nav jāveic par cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bas vai veselÄ«bas cenu.

PiezÄ«me. ŠÄ« raksta autors vÄ“lÄ“šanās nepiedalÄ«sies.

Pārpublicēts no la.vesels.lv