Likums pieprasa izskatÄ«t lÅ«gumu par droÅ¡Ä«bas lÄ«dzekļa grozÄ«Å¡anu? Nekas nesanÄks, tiesnese atvaļinÄjumÄ
PIETIEK · 22.07.2018. · Komentāri (0)Šis izteiksmÄ«gais dokuments, kas labi raksturo Latvijas tiesÄs notiekošo, ir tiesÄ«bsargam, Tiesnešu discplinÄrkolÄ“Ä£ijai un AugstÄkajai tiesai adresÄ“ta zvÄ“rinÄtas advokÄtes Lienes Krezevskas sÅ«dzÄ«ba par tiesneses I.Strodes un RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas I.KrÄ“vicas rÄ«cÄ«bu kriminÄllietÄ, neizlemjot 2018.gada 22.jÅ«nija lÅ«gumu par drošÄ«bas lÄ«dzekļa grozÄ«šanu.
„SaskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 336.pantu un 337.panta otrÄs daļas piekto punktu tiek iesniegta sÅ«dzÄ«ba par kriminÄlprocesu veicošÄs amatpersonas rÄ«cÄ«bu. RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai ir nodota kriminÄllieta … (turpmÄk - Lieta), kurÄ M.L. (turpmÄk - ApsÅ«dzÄ“tais) ir apsÅ«dzÄ“ts par KriminÄllikuma 253.1 panta trešÄs daļas paredzÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma izdarÄ«šanu.
2018.gada 22.jÅ«nijÄ tika nosÅ«tÄ«ts RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai lÅ«gums par piemÄ“rotÄ drošÄ«bas lÄ«dzekļa - apcietinÄjuma turpmÄkas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu, kriminÄllietÄ ...
2018.gada 3.jÅ«lijÄ, sazinoties ar tiesu noskaidrots, ka LÅ«gums (pieteikums) netiks izskatÄ«ts, jo procesa virzÄ«tÄja, tiesnese I.Strode atrodas atvaļinÄjumÄ un pieteiktais lÅ«gums tiks izskatÄ«ts 2018.gada 6.augusta tiesas sÄ“des laikÄ.
LikumÄ nostiprinÄts princips, ka apcietinÄjuma piemÄ“rošana ir tiesas kompetences jautÄjums - pirmstiesas procesÄ to Ä«steno izmeklÄ“šanas tiesnesis, bet iztiesÄšanas gaitÄ - tiesas sastÄvs, kas izskata kriminÄllietu.
KriminÄlprocesa likuma 281.panta otrajÄ un trešajÄ daÄ¼Ä ir noteikts, ka apcietinÄtÄ persona, tÄs aizstÄvis jebkurÄ laikÄ var iesniegt pirmÄs instances tiesai pieteikumu par apcietinÄjuma turpmÄkas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu. Pieteikumu par apcietinÄjuma turpmÄkas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu var noraidÄ«t bez tÄ izskatÄ«šanas mutvÄrdu procesÄ, ja kopš pÄ“dÄ“jÄs apcietinÄjuma piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas pÄrbaudes ir pagÄjušas mazÄk nekÄ divi mÄ“neši un pieteikums nav pamatots ar ziņÄm par faktiem, kas izmeklÄ“šanas tiesnesim vai tiesai nebija zinÄmi, lemjot par apcietinÄjuma piemÄ“rošanu vai iepriekšÄ“jÄ pieteikuma izskatÄ«šanas laikÄ.
Tiesa 2018.gada 21.maijÄ, izskatot lÅ«gumu, savÄ LÄ“mumÄ norÄdÄ«ja, ka aizstÄvju un apsÅ«dzÄ“tÄ lÅ«gums par apcietinÄjuma turpmÄkas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu, lÅ«dzot tajÄ skaitÄ aizstÄt apcietinÄjumu ar drošÄ«bas naudu, tiesas sÄ“dÄ“ tika pieteikts laikÄ, kad vÄ“l nav pagÄjuši divi mÄ“neši kopš pÄ“dÄ“jÄs apcietinÄjuma piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas pÄrbaudes.
Prokurors 2018.gada 21.maija tiesas sÄ“dÄ“, atsaucoties uz KriminÄlprocesa likuma 281.panta trešo daļu, norÄdÄ«ja, ka vÄ“l nav pagÄjuši divi mÄ“neši kopš pÄ“dÄ“jo reizi, tas ir, 2018.gada 6.aprÄ«lÄ«, notika apcietinÄjuma piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas pÄrbaude.
SavukÄrt KriminÄlprocesa likuma 281.panta ceturtajÄ daÄ¼Ä noteikts, ja divu mÄ“nešu laikÄ par piemÄ“roto apcietinÄjumu apcietinÄtÄ persona, tÄs pÄrstÄvis vai aizstÄvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinÄjuma turpmÄkas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu, tad šÄdu izvÄ“rtÄ“šanu veic izmeklÄ“šanas tiesnesis.
PirmÄs instances tiesa pÄ“c lietas iztiesÄšanas uzsÄkšanas izvÄ“rtÄ“šanu izdara gadÄ«jumos, kad iztiesÄšana tiek atlikta vai pasludinÄts pÄrtraukums uz laiku, ilgÄku par diviem mÄ“nešiem.
No pÄ“dÄ“jÄs notikušÄs tiesas sÄ“des 2018.gada 21.maijÄ lÄ«dz nÄkošajai paredzÄ“tajai tiesas sÄ“dei 2018.gada 6.augustÄ ir pÄrtraukums vairÄk nekÄ divi mÄ“neši, savukÄrt laika posms no 2018.gada 6.aprīļa, kad tiesa skatÄ«ja lÄ“mumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas par pieņemtÄ drošÄ«bas lÄ«dzekļa turpmÄkas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bu ir pagÄjis likumÄ noteiktais divu mÄ“nešu termiņš.
SaskaÅ†Ä ar KPL 249. panta pirmo daļu procesa virzÄ«tÄjs var pieņemt lÄ“mumu par drošÄ«bas lÄ«dzekļa grozÄ«šanu vai atcelšanu, ja tÄ piemÄ“rošanas laikÄ ir zudis vai mainÄ«jies tÄ piemÄ“rošanas pamats, mainÄ«jušies piemÄ“rošanas nosacÄ«jumi, personas uzvedÄ«ba vai ir noskaidroti citi apstÄkļi, kas nosaka piespiedu lÄ«dzekļa izvÄ“li. IztiesÄšanas laikÄ ir jauniegÅ«ti pierÄdÄ«jumi, kuri apstiprina ApsÅ«dzÄ“tÄ nevainÄ«gumu, bet tas netiek vÄ“rtÄ“ts pie drošÄ«bas lÄ«dzekļa turpmÄkÄs piemÄ“rošanas izvÄ“rtÄ“šanas.
KriminÄlprocesa likuma 334.panta pirmÄ daļa nosaka, ka pieteikumu, iesniegumu vai lÅ«gumu izskata un lÄ“mumu par to pieņem tÅ«lÄ«t pÄ“c tÄ saņemšanas, ja vien šajÄ likumÄ nav noteikts citÄdÄk. ŠÄ« likuma otrÄ daļa nosaka, ja lÄ“mumu par pieteikumu, iesniegumu vai lÅ«gumu nav iespÄ“jams pieņemt tÅ«lÄ«t, tas jÄizdara triju darba dienu laikÄ pÄ“c tÄ saņemšanas. SavukÄrt šÄ« panta trešÄ daļa nosaka, tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lÅ«gumus izskata uz izlemj iztiesÄšanÄ, ja vien tie nav jÄizlemj iepriekš.
SaskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 48.panta pirmo daļu izskatot kriminÄllietu, tiesai ir procesa virzÄ«tÄja pilnvaras kriminÄlprocesa vadÄ«šanÄ un procesuÄlÄs kÄrtÄ«bas nodrošinÄšanÄ, kÄ arÄ« ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas spriest tiesu. ŠÄ« likuma otrÄs daļas piektajÄ punktÄ savu funkciju izpildei tiesa izlemj saņemtos pieteikumus, lÅ«gumus un noraidÄ«jumus.
Persona, kas apsÅ«dzÄ“ta noziedzÄ«gÄ nodarÄ«jumÄ, gaidot iztiesÄšanu, vienmÄ“r ir atbrÄ«vojama no apcietinÄjuma, izņemot gadÄ«jumus, kad valsts var pierÄdÄ«t, ka pastÄv „bÅ«tiski un pietiekami” iemesli, kas pamato turpmÄka apcietinÄjuma piemÄ“rošanu (skatÄ«t spriedumu lietÄ Smirnova pret Krieviju, Nr. 46133/99 un Nr. 48183/99, 58. rindkopa, ECHR 2003-IX (izvilkumi), ar citÄm atsaucÄ“m).
SaistÄ«bÄ ar Konvencijas 5. panta 3. punktu Tiesa ir atzinusi, ka tiesas uzraudzÄ«bas svarÄ«gs aspekts ir regulÄra kontrole, kuras ietvaros tiesnesis nolemj, ka turpmÄka apcietinÄjuma piemÄ“rošana ir pamatota. No tÄ obligÄti izriet, ka apstÄkļi var mainÄ«ties, un, lai gan izmeklÄ“šanas sÄkuma stadijÄs var pastÄvÄ“t pamats apcietinÄjuma piemÄ“rošanai, vÄ“lÄkÄs stadijÄs tÄds var vairÄk nebÅ«t.
TÄpÄ“c amatpersonÄm, kuras Ä«steno apcietinÄjuma piemÄ“rošanu, ir pienÄkums regulÄri, ik pÄ“c neilga laika, lietu par apcietinÄjuma piemÄ“rošanu nodot tiesas kontrolei. TurpmÄkai kontrolei ir jÄbÅ«t tikpat rÅ«pÄ«gai kÄ sÄkotnÄ“jai pÄrbaudei (skatÄ«t spriedumu lietÄ Estrihs pret Latviju, Nr. 73819/01, 117. rindkopa, 2007. gada 18. janvÄris). Konvencijas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jÄskata saistÄ«bÄ ar 5. panta 3. punktu, kuri kopÄ veido vienu veselumu (skatÄ«t spriedumu lietÄ Ciulla pret ItÄliju, 1989. gada 22. februÄris, 38. rindkopa, A sÄ“rija Nr. 148).
AizstÄvÄ«ba un apsÅ«dzÄ“tais pieteiktajos lÅ«gumos - par piemÄ“rotÄ drošÄ«bas lÄ«dzekļa - apcietinÄjums - turpmÄkas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu kriminÄllietÄ … vairÄkkÄrt ir vÄ“rsusi tiesas uzmanÄ«bu uz jaunatklÄjušos apstÄkļiem, tiklÄ«dz tas bija zinÄms. Tiesa, bez jebkÄda pamatojuma tos ir noraidÄ«jusi, bez jebkÄdas motivÄcijas un argumentiem, kas satur lietas dalÄ«bnieku (prokurora) daļēju atreferÄ“jumu, bez nolÄ“muma struktÅ«ras kÄda tÄ noteikta KriminÄlprocesa likuma 320.pantÄ.
Ir pamats pieņēmumam, ka kriminÄllietÄ … tiek aizskartas un pÄrkÄptas apsÅ«dzÄ“tÄ M.L. tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu, objektÄ«vu un neatkarÄ«gu tiesu. TiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu ietvertas arÄ« Latvijai saistošajos starptautiskajos lÄ«gumos - VispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcijas 10.pantÄ, StarptautiskÄ pakta par pilsoniskajÄm un politiskajÄm tiesÄ«bÄm 14.pantÄ, Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 6.pantÄ, Eiropas SavienÄ«bas pamattiesÄ«bu hartas 47.pantÄ.
Tiesai vajadzÄ“tu rasties šaubÄm par noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma kvalifikÄciju - konkrÄ“tajÄ lietÄ pÄ“c KriminÄllikuma 253.1panta trešÄs daļas, jo noziedzÄ«ga nodarÄ«juma priekšmets pie M.L. netika ne atrasts, ne izņemts. Ne pie aizturÄ“šanas, ne kratÄ«šanu laikÄ.
IevÄ“rojot visu iepriekš minÄ“to, kÄ arÄ« pamatojoties uz KriminÄlprocesa likuma 1.pantu, 71.pantu, 86.pantu, 334.pantu, 335.pantu, 336.pantu, 337.panta otrÄs daļas piekto punktu, 412.pantu, 496. pantu, lÅ«dzu:
1) izvÄ“rtÄ“t tiesneses I.Strodes un RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas priekšÄ“dÄ“tÄjas I.KrÄ“vicas rÄ«cÄ«bu kriminÄllietÄ …, nelemjot 2018.gada 22.jÅ«nija lÅ«gumu par drošÄ«bas lÄ«dzekļa grozÄ«šanu, izvÄ“rtÄ“jot, vai nav noticis tÄ«šs likuma pÄrkÄpums, darba pienÄkumu nepildÄ«šana un lietas izskatÄ«šanÄ pieļauta rupja nolaidÄ«ba;
2) par pieņemto lÄ“mumu paziņot apsÅ«dzÄ“tajam un aizstÄvÄ«bai.”