Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

DzÄ«vojamo telpu Ä«res likumprojekts ir fiktÄ«vs, represiju akts! Šis likumprojekts, mÅ«suprāt, ir veidots ar mÄ“rÄ·i iznÄ«cināt denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku statusu – vai viņi maksā Ä«ri “par visu banku”, vai tiek padzÄ«ti uz ielas. Ar klaji fiktÄ«viem, izdomātiem ieganstiem tiek vilkts cauri šis likumprojekts, lÄ«dzÄ«gi kā KopdzÄ«ves likumā uz neloÄ£iska un viltÄ«ga pamatojuma tika vilkta cauri viendzimuma laulÄ«bu reÄ£istrācija. Visas tiesÄ«bas, kas vÄ“l saglabājās likuma “Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” 8., 13., 40. pantā un citos, tiek demonstratÄ«vi atņemtas. Lasiet Ekonomikas ministrijas tÄ“zes likumprojektam un mÅ«su atbildes.

Ekonomikas ministrija (EM). "ŠobrÄ«d dzÄ«vojamo telpu Ä«ri regulÄ“ Augstākās Padomes 1993. gadā pieņemtais likums „Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri”. Kopš šÄ likuma pieņemšanas ir pagājuši vairāk kā 25 gadi, lÄ«dz ar to tas vairs neatbilst šÄ« brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai.”

ATBILDE. Nav taisnÄ«ba, likums ir grozÄ«ts un modernizÄ“ts (“bojāts”) par labu namÄ«pašniekiem 14 reizes!

EM. "Kā galvenās šobrÄ«d esošÄs problÄ“mas jāmin, ka izÄ«rÄ“tājam ir augsti riski, ka Ä«rnieks nenorÄ“Ä·ināsies par Ä«ri vai saistÄ«tiem izdevumiem, kā arÄ« nesamÄ“rÄ«gi ilgstošs strÄ«du risināšanas process.

Tas savukārt ir radÄ«jis situāciju, ka netiek bÅ«vÄ“tas dzÄ«vojamās mājas ar mÄ“rÄ·i tās izÄ«rÄ“t, bet tie dzÄ«vokļi, kas tiek izÄ«rÄ“ti, Ä«rniekiem tiek piedāvāti par neatbilstoši augstu cenu, Ä«siem Ä«res lÄ«guma termiņiem, bieži vien pat nenoslÄ“dzot rakstveida lÄ«gumu.

Ar mÄ“rÄ·i veicināt mājokļu pieejamÄ«bu un Ä«res namu bÅ«vniecÄ«bu Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”.”

ATBILDE. Tas ir klajš izdomājums, ka ir riski, ka Ä«rnieks nenorÄ“Ä·ināsies par Ä«ri vai saistÄ«tiem izdevumiem. Kā tas iespÄ“jams, ja likumÄ«gi noslÄ“gts Ä«res lÄ«gums? Un kā Ä«rnieks var tikt ielaists dzÄ«voklÄ«, izsniegtas atslÄ“ga, ”bieži vien nenoslÄ“dzot rakstveida Ä«res lÄ«gumu”? Cits gadÄ«jums – ja izÄ«rÄ“tājs neslÄ“dz Ä«res lÄ«gumus, lai izvairÄ«tos no nodokļu nomaksas, tad gan var rasties problÄ“mas. Bet šis likums tādas attiecÄ«bas ne par graša tiesu nenovÄ“rš. Tāpat pilnÄ«gas aplamÄ«bas, ka risku dēļ netiek bÅ«vÄ“tas mājas. Latvijā un citur vÄ“l nav manÄ«ts tāds brÄ«nums, ka bÅ«vÄ“s dārgas mājas un Ä«res maksa tiks noteikta atbilstoši proletariāta darba algas lÄ«menim! DrÄ«zāk konstatÄ“jam citus riskus, ka visās jaunbÅ«vÄ“s ir augstas Ä«res cenas, neatbilstošas Latvijas algām un pensijām, kas ir viens no iemesliem, ka Ä«rnieki kādu laiku Ä«rÄ“ dzÄ«vokli, cieš zaudÄ“jumus un izlemj - labāk atstāt valsti un aizbraukt projām no nabadzÄ«bas, pat nereti nesamaksājot kādu parāda daļu.

 IevÄ“rojiet, likumprojekts ir dziļi mānÄ«gs, viltÄ«gs, ar manipulācijām, ka lÄ«gums jāslÄ“dz tikai uz noteiktu termiņu. Īrnieks ir pārcÄ“lies uz dzÄ«vi, varbÅ«t sākumā maksā pieticÄ«gāku cenu, iekārtojas darbā, jau pieradis pie šÄ«s vietas un sadzÄ«ves un te - nu, Ä«rniek, slÄ“dzam jaunu lÄ«gumu, taisi vaļā maciņu vai tu vācies projām.

EM. "Lai samazinātu iespējamos riskus gan īrniekiem, gan izīrētājiem, likumprojekts paredz, ka īres līgumi būs reģistrējami zemesgrāmatā.

Tas ļaus piemÄ“rot saistÄ«bu bezstrÄ«dus izpildi par šÄdiem jautājumiem:

•     Ä«rnieka pienākumu termiņa notecÄ“juma dēļ atstāt Ä«rÄ“to dzÄ«vojamo telpu;

•     Ä«res maksas parādu;

•     Ä«rnieka pienākumu ATSTÄ€T Ä«rÄ“to dzÄ«vojamo telpu, ja zemesgrāmatā neierakstÄ«ta Ä«res lÄ«guma darbÄ«bas laikā tiek ATSAVINÄ€TS IZĪRÄ’TAIS ĪPAŠUMS. TurpretÄ«, ja Ä«res lÄ«gums bÅ«s ierakstÄ«ts zemesgrāmatā, tas bÅ«s saistošs jaunajam dzÄ«vojamās telpas Ä«pašniekam.”

ATBILDE. Ar kādiem lÄ«dzekļiem likumprojekts teikto cer panākt, ieraudzÄ«t nevar. Toties likums zemesgrāmatas (ZG) nepamatoti pārvÄ“rš par parastu tiesu, kurai “Tiesu varas likumā” nav šÄdu tiesÄ«bu.

Pirmkārt, zemesgrāmatām tas rada milzÄ«gu slogu un prasa lielus papildu resursus. Otrkārt, tiek radÄ«ts precedents tiesiskuma principu graušanai: tiesu spriedÄ«s trÄ«s personas – namÄ«pašnieks, ZG tiesnesis un tiesu izpildÄ«tājs. Treškārt, ZG tiesnešiem nav piešÄ·irts vispārÄ“jās tiesas procesuālās tiesÄ«bas izšÄ·irt strÄ«du, izskatÄ«t prasÄ«bas pieteikumus, tātad tiek pārkāptas Civilprocesa likuma 1.pantā noteiktās tiesÄ«bas aizstāvÄ“t savas intereses tiesā, tajā skaitā piemÄ“rot CL 1229. un/vai 2134.pantu un citas noteiktās tiesÄ«bas, turklāt, kad ir virkne apstākļu, kas pārtrauc Ä«res lÄ«guma termiņu, vai kad iestājas tā saucamās „Ä«res tiesiskās attiecÄ«bas” – viena puse klusÄ“, pieņem maksu, otra puse maksā un daudzi citi apstākli, nejaušÄ«bas, slimÄ«ba utt.

Īrnieks, Ä£imene tiešÄ veidā tiek deportÄ“ta uz ielas uz trÄ«s cilvÄ“ku ierosinājuma pamata.

EM. "ŠÄds risinājums ļaus bÅ«tiski samazināt tiesvedÄ«bas ilgumu, kas šobrÄ«d var ilgt pat vairākus gadus. Vienlaikus tas ļaus arÄ« IZSKAUST FIKTĪVOS ĪRES LĪGUMUS, kā arÄ« pasargāt godprātÄ«gos Ä«rniekus izÄ«rÄ“tāja maiņas gadÄ«jumā.

 Lai veicinātu Ä«res lÄ«gumu reÄ£istrāciju zemesgrāmatā, likumprojekts paredz vienkāršotu kārtÄ«bu nostiprinājumu lÅ«gumu iesniegšanai, tostarp paredzot, ka nostiprinājuma lÅ«gums var tikt parakstÄ«ts un iesniegts elektroniski. Bez tam likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lÅ«dzÄ“ji ir atbrÄ«voti no izmaksām, kas ir saistÄ«tas ar nostiprinājuma lÅ«guma apliecināšanu zemesgrāmatā.”

ATBILDE. TiesvedÄ«bas ilgumu un fiktÄ«vos lÄ«gumus var risināt bez jauna Ä«res likuma, ar atsevišÄ·iem grozÄ«jumiem citos likumos. Bet kā EM paredz ar šo likumu atrisināt fiktÄ«vos Ä«res lÄ«gumus? NamÄ«pašnieks ar spÄ“ka paņēmienu, brutāli izmetÄ«s Ä£imeni uz ielas ar visām mantām? Faktu izmeklÄ“s zemesgrāmatas tiesnesis? Atbildes nav, tātad atsauce uz fiktÄ«viem lÄ«gumiem ir izdomājums. Paliek tās pašas attiecÄ«bas – uz tiesu vai totalitāras netaisnÄ«bas, vardarbÄ«ba pret "fiktÄ«vo" Ä«rnieku?

EM. "Citas bÅ«tiskākās izmaiņas, salÄ«dzinot ar spÄ“kā esošo likumu ir šÄdas:

•     Īres lÄ«gumu slÄ“dz uz noteiktu laiku. Īres lÄ«guma termiņu nevar pagarināt, bet Ä«res lÄ«gumu var noslÄ“gt no jauna.

•     Ä¢imenes locekļi patstāvÄ«gas tiesÄ«bas uz dzÄ«vojamās telpas lietošanu neiegÅ«st. Ä¢imenes locekļi nav solidāri atbildÄ«gi par Ä«res lÄ«guma saistÄ«bām.

•     IzÄ«rÄ“tājs var paaugstināt Ä«res maksu tikai tad, ja Ä«res lÄ«gumā ir paredzÄ“ti noteikumi un kārtÄ«ba Ä«res maksas paaugstināšanai.”

ATBILDE. Tiek pārkāpts Civillikuma 1229.pants, kas nosaka, ka dzÄ«vokļa tiesÄ«ba, kas piešÄ·irta vairākām personām kopÄ«gi, paliek spÄ“kā pilnā apmÄ“rā tik ilgi, kamÄ“r ir dzÄ«vs kaut viens šÄs tiesÄ«bas izlietotājs. ŠÄdas likuma normas, ko paredz likumprojekts, ir prettiesiskas. Un atrodiet šajā EM izdevumā, kur ir Ä«rnieka tiesÄ«bas apstrÄ«dÄ“t vai iebilst par Ä«res maksu. Viņam paliek “tiesÄ«bas” pÄ“c principa - negribi, negaršo, paliec neÄ“dis vai kar zobus vadzÄ«.

 EM. "Lai sagatavotos jaunajam likumā ietvertajam regulÄ“jumam, likumprojektā ir paredzÄ“ts divu gadu pārejas periods, kuram izbeidzoties, Ä«rniekam un izÄ«rÄ“tājam bÅ«s jānoslÄ“dz jauns Ä«res lÄ«gums. ŠÄds pienākums bÅ«s tikai gadÄ«jumā, ja Ä«rnieks lieto dzÄ«vojamo telpu, pamatojoties uz Ä«res lÄ«gumu, kuru ir noslÄ“dzis iepriekšÄ“jais izÄ«rÄ“tājs.

Tāpat likumprojekts paredz piecu gadu pārejas periodu, kura laikā visi šobrÄ«d noslÄ“gtie Ä«res lÄ«gumi bÅ«s jāreÄ£istrÄ“ zemesgrāmatā.”

ATBILDE. Likumprojektā ir virkne pretrunu un aplamÄ«bu. 41.pantā ielikta izcila klauzula – Ä«rnieka Ä«res lÄ«gumu tiesnesis automātiski anulÄ“ ar lÄ“mumu, ja uz Ä«pašumu pieteicies cits, jauns Ä«pašnieks.

Turklāt visus šos lÄ«gumus ieraksta vai piespiež ar tiesas spriedumu ierakstÄ«t zemesgrāmatā, ko bez paplašinājuma nosaka likuma 35.pants un 41.panta 3.daļa.

Tā kā šiem likumprojekta pantiem nav atrunas, skaidrojuma, neviens cits pants nav jāpiemÄ“ro, ir izpildāms ar minÄ“tās „troikas” paņēmienu, kas rada visaptverošus precedentus principa uz taisnÄ«gu tiesu pārkāpumus. Proti, vienā normā noteikts, ka atliek termiņu, otrā - visi lÄ«gumi jāieraksta zemesgrāmatā un citur - ja lÄ«gums nav zemesgrāmatā vai to neieraksta, vilcina viena no pusÄ“m, tas vairs nav saistošs jaunajam Ä«pašniekam, pārpircÄ“jam un rezultāts ir viens un tas pats - atliktie termiņi uz 2 gadiem vai pieciem – nedarbojas. Kam domātas likumā iestrādātās viltÄ«bas vai nenoteiktÄ«bas? Galvenais pamats izlikšanai ir jaunā Ä«res maksa, kad beigsies terminÄ“tais lÄ«gums, maksa, kuru Ä«rnieks nevarÄ“s samaksāt, jo likumā jau iekļauti visi maksājumi par mājas tirgus vÄ“rtÄ«bas atjaunošanu un remontu. Tiesai te nav kur iesprausties, spriest tiesu. Kurp doties denacionalizÄ“tās mājas piespiedu Ä«rniekam, kad nokļūst uz ielas? Labākajā gadÄ«jumā ekonomiskajā trimda., sliktākajā - … vai pie miskastÄ“m, kur brÄ«vu vietu nav.

* Uz Ekonomikas ministrijas viedokļiem atbildes sagatavojusi DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu aizstāvÄ«bas biedrÄ«ba „AUSMA”.

Novērtē šo rakstu:

0
0