AicinÄm ZemkopÄ«bas ministriju nesagraut mikroliegumu sistÄ“mu
Latvijas Dabas fonds · 19.04.2018. · Komentāri (0)ZemkopÄ«bas ministrija ierosinÄjusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kÄrtÄ«bu, kas paredz, ka nevarÄ“s veidot mikroliegumus pašvaldÄ«bu teritorijas attÄ«stÄ«bas plÄnošanas dokumentos norÄdÄ«tajÄs apbÅ«ves teritorijÄs, kÄ arÄ« teritorijÄs, kurÄs personai darbÄ«ba atļauta ar administratÄ«vo aktu par bÅ«vniecÄ«bu, derÄ«go izrakteņu vai koksnes resursu ieguvi. Vides nevalstiskÄs organizÄcijas “Latvijas Dabas fonds” un “Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba” pauž bažas par to, ka šÄ«s izmaiņas tiek veiktas atsevišÄ·u konkrÄ“tu problÄ“mgadÄ«jumu dēļ, taÄu to sekas var bÅ«t graujošas visai mikroliegumu sistÄ“mai un nozÄ«mÄ«gi apdraudÄ“t dabas vÄ“rtÄ«bu saglabÄšanu LatvijÄ.
JÄnis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, skaidro: “Šo noteikumu maiņa nozÄ«mÄ“s to, ka tad, ja apbÅ«vei paredzÄ“tÄ teritorijÄ vai mežÄ, kuram ir izņemta ciršanas atļauja, tiek atrasta, piemÄ“ram, melnÄ stÄrÄ·a ligzda, tad to vairs nebÅ«s iespÄ“jams pasargÄt. Jau šobrÄ«d, veicot mazo Ä“rgļu ligzdu uzskaiti, mÄ“s redzam, ka apmÄ“ram desmitÄ daļa no neaizsargÄtajÄm ligzdÄm atrodas meža gabalos, kas iezÄ«mÄ“ti nociršanai vai kuros nesen veikta mežizstrÄde, nerÄ“Ä·inoties ar šÄ« aizsargÄjamÄ putna klÄtbÅ«tni.”
“Noteikumu izmaiņas var novest pie tÄ, ka notiks stihiska ciršanas atļauju izņemšana uz trijiem gadiem ar sekojošu jaunu atļauju izņemšanu, kad šo termiņš bÅ«s beidzies – katram gadÄ«jumam, ja nu teritorijÄs tiek atrastas aizsargÄjamu putnu ligzdas. Tas var padarÄ«t mikroliegumu sistÄ“mu nefunkcionÄ“jošu, lai gan tÄ šobrÄ«d ir labÄkais iespÄ“jamais veids, kas ļauj nodrošinÄt aizsardzÄ«bu nozÄ«mÄ«gÄm dabas vÄ“rtÄ«bÄm,” turpina Ķuze.
Mikroliegums ir precÄ«zi mÄ“rÄ·Ä“ts dabas aizsardzÄ«bas instruments, ko izmanto kÄdas konkrÄ“tas aizsargÄjamas sugas atradnes vai biotopa saglabÄšanai. KÄ dabas vÄ“rtÄ«bu aizsardzÄ«bas sistÄ“ma mikroliegumi LatvijÄ pastÄvÄ«gi darbojas jau no pagÄjušÄ gadsimta 70. gadiem. To pamatprincips ir vienkÄršs – sugÄm ar Ä«pašÄm prasÄ«bÄm ir nepieciešami apstÄkļi, kas nav savienojami ar saimniecisko darbÄ«bu – piemÄ“ram, koksnes ieguvi un tÄs radÄ«to traucÄ“jumu. Šo Ä«pašo vietu aizsardzÄ«bai tiek veidotas neliela izmÄ“ra lieguma zonas. VisbiežÄk to izmanto, lai aizsargÄtu putnus, retÄk – citas dzÄ«vo organismu grupas vai biotopus.
Stingrai aizsardzÄ«bai tiek iezÄ«mÄ“tas tikai tÄs platÄ«bas, kas ir svarÄ«gas aizsargÄjamam putnam katrÄ konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ, savukÄrt apkÄrt tÄm tiek izveidotas buferzonas – teritorijas, kurÄs mežizstrÄdi var veikt Ärpus putnu ligzdošanas sezonas. ŠÄdi tiek veidotas “saliņas”, kurÄs Ä“rgļi, melnie stÄrÄ·i un citi putni var dzÄ«vot un vairoties, neskatoties uz apkÄrt – drošÄ attÄlumÄ – notiekošo saimniecisko darbÄ«bu.
Īpašnieks, kura teritorijÄ atrodas mikroliegums, no valsts var saņemt ikgadÄ“ju kompensÄciju, kuras summa var sasniegt 160 EUR par vienu hektÄru, kas ilgtermiÅ†Ä atlÄ«dzina negÅ«tos ienÄkumus. TomÄ“r privÄto Ä«pašnieku neapmierinÄtÄ«ba ar mikroliegumu noteikšanu viņu Ä«pašumos norÄda, ka sistÄ“mai ir trÅ«kumi.
Vides organizÄcijas uzskata, ka problÄ“mas, kuru dēļ rosinÄti šie grozÄ«jumi, ir risinÄmas esošÄs mikroliegumu sistÄ“mas ietvaros, un aicina ZemkopÄ«bas ministriju nevirzÄ«t iecerÄ“tos grozÄ«jumus noteikumos apstiprinÄšanai Ministru kabinetÄ. BÅ«tiskÄkais, kas nepieciešams – pilnveidot mikroliegumu sistÄ“mu un nodrošinÄt Ä«pašniekam pienÄcÄ«gu kompensÄciju par to, ka tas veic visai sabiedrÄ«bai bÅ«tisku funkciju nodrošinÄšanu – dabas vÄ“rtÄ«bu saglabÄšanu. MÄ“s uzskatÄm:
Nepieciešams paplašinÄt kompensÄciju iespÄ“jas, tai skaitÄ – atjaunot LatvijÄ jau pastÄvÄ“jušo iespÄ“ju saņemt vienreizÄ“ju kompensÄciju, kas sedza visu neiegÅ«tÄs koksnes vÄ“rtÄ«bu;
KompensÄ“t negÅ«tos saimnieciskos ienÄkumus pÄ“c citiem modeļiem – piemÄ“ram, Ä«pašuma tirgus vÄ“rtÄ«bas krituma kompensÄ“šana, zemes maiņa vai atpirkšana;
Uzlabot kompensÄciju saņemšanas mehÄnismu un padarÄ«t to Ä«pašniekiem draudzÄ«gÄku.
TÄpat ir svarÄ«gi savlaicÄ«gi veikt teritorijas izvÄ“rtÄ“šanu un pieņemt pamatotus un kvalitatÄ«vus lÄ“mumus par apbÅ«vi vai mežistrÄdi, lai jau pirms apbÅ«ves plÄnošanas vai ciršanas atļaujas izņemšanas bÅ«tu pÄrliecÄ«ba par to, kÄdas dabas vÄ“rtÄ«bas atrodas teritorijÄ un kÄ tÄs tiks saglabÄtas.